Šajā
rakstā izvērtēsim iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā – IIN)
piemērošanas kārtību fiziskās personas rezidenta ienākumam, kas gūts darījumos
ar finanšu instrumentiem (t.i., obligācijas, akcijas, procentu ienākumu utt.).
Izvērtēsim, kā mainās IIN maksāšanas brīdis un apliekamā ienākuma objekta apmērs
atkarībā no tā, kā fiziskā persona rezidents (turpmāk tekstā – fiziskā persona)
nodrošina darījuma veikšanu ar finanšu instrumentiem.
Standarta
situācijā, lai fiziskā persona varētu veikt darījumus ar finanšu instrumentiem,
tā atver bankā finanšu instrumentu kontu/vērstpapīru kontu jeb kontu, kas
attiecīgā bankā paredzēts finanšu instrumentu darījumiem (turpmāk tekstā –
finanšu instrumentu konts), un pati veic darījumus ar finanšu instrumentiem (Opcija
1), vai arī persona var nodot finanšu instrumentu kontā ieguldītos
aktīvus pārvaldībā finanšu aktīvu pārvaldniekam (brokerim) (Opcija 2).
No 2018.gada 1.janvāra fiziskai personai ir iespēja atvērt ieguldījumu kontu,
kas pēc būtības ir tas pats finanšu instrumentu konts, tikai ar īpašu atzīmi
jeb norādi uz ieguldījumu konta statusu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli” (IIN likums) izpratnē (Opcija 3).
IIN
piemērošanas nosacījumi visās trijās Opcijās ir atšķirīgi, kas attiecīgi rada
ietekmi uz maksājamo IIN apmēru un IIN nomaksas termiņu. Pāreja no vienas vai otras
opcijas var radīt IIN saistības, kas katrā konkrētā situācijā jāvērtē atsevišķi.
Tādejādi pirms uzsākt darījumus ar finanšu instrumentiem ieteicams izvērtēt IIN
saistības, lai noteiktu atbilstošāko darbības modeli.
Lai
vieglāk būtu salīdzināt IIN saistības izvērtēsim sekojošu piemēru. Latvijas
rezidents fiziskā persona ir veicis sekojošus darījumus ar finanšu
instrumentiem:
Opcija 1: fiziskā perona pati veic darījumus ar finanšu instrumentiem
Opcijā 1,
nosakot ar IIN apliekamo ienākumu, jānodala:
ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem (t.i., IIN
likuma 11.9 panta otrajā daļā minētie ienākumi, piemēram, akcijām,
ieguldījuma zelts, ieguldījumu fondi); un
ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (t.i., IIN
likuma 11.9 panta 11.daļā minētie ienākumi, piemēram, ienākums no
obligācijām, procentiem un dividendēm).
Par
ienākumu no kapitāla aktīva ir jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma
reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ceturkšņa
ienākums pārsniedz EUR 1,000, vai reizi gadā līdz taksācijas gadam sekojošā
gada 15 datumam, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz EUR 1,000. Tādējādi fiziskai
personai, lai noteiktu deklarācijas iesniegšanas termiņu, ir jāseko līdzi gūtam
ienākumu apmēram. Deklarācijā katrs gūtais ienākuma apmērs un veids ir
jādeklarē atsevišķi, jo ir jānorāda tā gūšanas datums un informācija par
ienākuma izmaksātāju.
Gūto
ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, fiziskā persona deklarē gada
ienākumu deklarācijā, kuru jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no taksācijas
gadam sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam vai no 1aprīļa līdz 1.jūlijam, ja
ienākumi pārsniedz EUR 55,000.
Mūsu
apskatītajā piemērā 2018.gadā fiziskā persona ir guvusi ienākumus no kapitāla,
kas nav kapitāla pieaugums (t.i., obligācijām, dividendēm un procentu
ienākumiem). Ienākums no Latvijas valsts obligācijām ir neapliekams ienākums, no
dividendēm (2017.gada peļņas sadale) IIN jau ir ieturējis ienākumu izmaksātājs,
tādejādi fiziskai personai, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju par 2018.gadu,
ir jādeklarē ienākums no Obligācijas “A” atsavināšanas (t.i., EUR 1,000) un
procentu ienākums no Obligācijas “A” (t.i., EUR 1,000), no kura ienākuma
nodoklis ir ieturēts daļēji 10% apmērā. 2018.gadā fiziskai personai IIN
saistības sastāda EUR 300 (t.i., (EUR 21,000 – EUR 20,000+ EUR 1000) *20% - EUR
100).
Par
2019.gadā gūto ienākumu no AS “X” akciju atsavināšanas fiziskā persona
nopelnīja EUR 2,000 un tai ir pienākums līdz 2019.gada 15.augustam iesniegt VID
ceturkšņa deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un no gūtā ienākuma
EUR 2,000 jāsamaksā 20% IIN, kas ir EUR 400.
Līdz ar
to konkrētā piemērā Opcijā 1 fiziskās personas kopējās IIN saistības
sastādīs EUR 700.
No
administratīvā viedokļa ienākumu uzskaite un deklarēšanas kārtība Opcijā 1ir sarežģīta un laikietilpīga it īpaši tām
fiziskām personām, kuras aktīvi veic darījumus ar finanšu instrumentiem, kā arī
šajā situācijā nav iespējams taksācijas gada zaudējumus izmantot turpmākos
gados. Tādējādi aktīvam tirgotājam no IIN viedokļa nebūtu ieteicama šī opcija.
Opcija 2: fiziskā persona nodod finanšu instrumentu kontā ieguldītos
aktīvus pārvaldībā, finanšu aktīvu pārvaldniekam (brokerim)
Ienākums
no finanšu instrumentu individuālās pārvaldīšanas veidojas kā pozitīva starpība
starp visu to aktīvu vērtību, kuru fiziskā persona ir nodevusi portfeļu
pārvaldniekam ieguldījumu pārvaldes līguma darbības laikā, un visu to aktīvu vērtību,
kuru fiziskā persona ir izņēmusi no ieguldījuma portfeļa (IIN likuma 11.9 panta
11.daļas 5.punkts). Gūtais ienākums ir jādeklarē iesniedzot gada ienākuma
deklarāciju.
Piemērā
minētājā situācijā 2018.gadā nauda no finanšu instrumentu konta netika izņemta
līdz ar to ar IIN apliekamais ienākums neveidojās. Nav deklarācijas
iesniegšanas pienākums un IIN saistības 2018.gadā.
Fiziskai
personai ar IIN apliekamais ienākums rodas 2019.gadā 5.jūnijā, kad no finanšu
instrumentu konta tā izņēma vairāk aktīvus ne kā tajā ieguldīja. Tādejādi
fiziskai personai līdz 2020.gada 1.jūnijam ir jāiesniedz gada ienākuma
deklarāciju, kurā jādeklarē gūtais ienākums un valsts budžetā jānomaksā IIN
EUR 1291 apmērā ((EUR 81,453 – EUR 75,000) * 20%).
Salīdzinot
ar Opciju 1 ienākuma noteikšana un deklarēšanas kārtība Opcijā 2 ir vienkāršāka,
jo nav jādeklarē katrs veiktais finanšu darījums, no kura gūts ienākums, bet ir
jāseko līdzi finanšu instrumentu konta aktīvu plūsmai (t.i., iemaksām un
izmaksām no šī konta), un šīs opcijas ietvaros nodokļu saistības nerodas kamēr
no konta netiek izņemts vairāk ne kā ieguldīts. Tomēr, IIN saistības Opcijā 2
ir lielākas ne kā Opcijā 1, jo Opcijā 2 ar IIN apliekamo ienākumu nav tiesības
samazināt par ar IIN neapliekamo ienākumu, t.i., Latvijas valsts obligācijām, un
ienākumu, no kura ienākuma izmaksātājs jau ir ieturējies ienākuma nodokli
ienākuma izmaksas brīdī. Analoģisku negatīvu ietekmi uz ar IIN apliekamo
ienākumu apjomu atstāj arī ienākums no dividendēm, kurš saskaņā ar IIN likuma
9.panta pirmās daļas 2.1.punktu ir ar IIN neapliekams ienākums, bet nevar tikt
izslēgts no apliekamā ienākumu apmēra.
Tādējādi,
ja tiek plānots veikts darījumus arī ar finanšu instrumentiem, kuri ir ar IIN
neapliekami ienākumi (IIN likuma 9.panta pirmajā daļā uzskaitīti) vai no kuriem
ienākumu nodokli ietur parasti ienākumu izmaksātājs, tad Opcija 2 nebūtu
ieteicama no IIN viedokļa.
Ja
nepastāvētu Opcija 3, tad Opcija 2 būtu ieteicams variants tiem, kuri plāno
darboties ilgtermiņā un aktīvi finanšu tirgū, jo tā dod tiesības summēt vairāku
gadu griezumā gūtos rezultātu darījumos ar finanšu instrumentiem. Tomēr tā kā
pastāv arī Opcija 3, tad ieteicams būtu izvērtēt šo opciju, jo tā pēc būtības
ir uzlabotā Opcija 2.
Opcija 3: finanšu instrumentu konts ar īpašo atzīmi jeb norādi uz
ieguldījumu konta statusu likuma (IIN
likums) izpratnē
Analoģiski
kā Opcijā 2 arī Opcijā 3 ar IIN apliekamais ienākums rodas, kad no ieguldījumu
konta izmaksātā aktīvu summa pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto aktīvu
vērtību. Kamēr aktīvi (t.i., nauda vai finanšu vērtspapīri) netiek izņemti no
konta vairāk ne kā ieguldīts, ar IIN apliekamais ienākums neveidojas. Opcijā 3
salīdzinot ar Opciju 2 pastāv vairākas priekšrocības. Proti, ar IIN apliekamo
ienākumu var samazināt par ar IIN neapliekamo ienākumu (piemēram, ienākumu no
Latvijas valsts obligācijām) un par ienākuma, no kura izmaksātājs jau ir
ieturējis ienākuma nodokli. Ja ienākumu nodoklis ir ieturēts nepilnā apmērā,
tad ar IIN apliekamo ienākumu samazina proporcionāli samaksātai ienākumu daļai.
Pie Opcijas 3 pozitīviem aspektiem var norādīt arī iespēju pārnest finanšu
instrumentus starp ieguldījumu kontiem pēc to iegādes vērtības, tādējādi neradot
IIN saistības no finanšu instrumenta, kas tiek pārvests starp ieguldījumu
kontiem.
Tomēr atverot
ieguldījumu kontu fiziskai personai ir jāņem vērā IIN likuma 11.13
pantā noteiktie ierobežojumi un nosacījumi attiecībā uz darījumiem ar
ieguldījumu kontā esošajiem aktīviem (piemēram, vērtspapīri nevar kalpot kā
nodrošinājums aizdevumam nekustamā īpašuma iegādei), lai finanšu instrumentu
konts nezaudētu IIN likumā noteikto ieguldījumu konta statusu. Jāievēro arī
noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju.
Piemērā
minētājā situācijā, fiziskai personai 2018.gadā nerodas IIN saistības, jo aktīvi
no finanšu instrumentu konta netika izņemti.
Fiziskai
personai ar IIN apliekamais ienākums rodas 2019.gadā, kad no ieguldījumu konta
tā izņēma vairāk aktīvus ne kā tajā ieguldīja. Gūtais ienākums EUR 3,333 apmērā
(t.i., (EUR 81,453 – EUR 75,000 – EUR 2,000 – EUR 220 – EUR 300 – EUR 1,000/2 –
EUR 100) * 20%)) fiziskai personai jādeklarē, iesniedzot gada ienākuma
deklarāciju par 2019.gadu, līdz 2020.gada 1.jūnijam, no kura jānomaksā budžetā IIN
EUR 667 apmērā.
Salīdzinot
ar Opciju 1 un Opciju 2, Opcijā 3 fiziskai personai ir viszemākās IIN izmaksas. Lai arī šķietami vienkāršotāka varētu šķist
apliekamā ienākuma noteikšana, tas tomēr tā nav, jo lai aprēķinātu apliekamo
ienākumu no tā ir jāatņem ar IIN neapliekamais ienākums un ienākumi, no kura
jau ir ieturēts nodoklis. Tomēr jānorāda, ka dažas kredītiestādes piedāvātā
klientiem ieguldījumu konta atskaiti, kas būtiski atvieglo apliekamā ienākuma
apmēra noteikšanu un ienākuma deklarēšanas brīža noteikšanu.
Lai arī
konkrētā piemērā mēs nonācām pie secinājuma, ka Opcija 3 ir visizdevīgākā
opcija, tomēr jāņem vērā, ka katra situācija var būt atšķirīga un atkarībā no
darījumu veidiem un Jūsu mērķiem, tā var atstāt atšķirīgu ietekmi uz ienākuma
nodokļa saistībām.
Informāciju sagatavoja Leinonen Latvija, Nodokļu un Juridisko konsultāciju departaments.
31.07.19