2019.gada jūlijā
stājās spēkā vairāki grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
- No 1.jūlija
vairs nepiemēro apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk
tekstā – PVN) piemērošanas kārtību ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem, kā arī ir sašaurināts
metālizstrādājumu saraksts, kuru piegādēm piemēro reverso PVN. Ministru
kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “PVN likuma normu piemērošanas
kārtība un atsevišķas prasības PVN maksāšanai un administrēšanai” 7.pielikumā
ir noteikti melno un krāsaino metālu pusfabrikātu kombinētie nomenklatūras
kodi, kuru piegādēm piemēro īpašo PVN režīmu arī pēc 1.jūlija. Ar grozījumiem PVN likumā arī tiek noteikts, ka reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumiem un sadzīves elektronikai būs piemērojama līdz 2019.gada
31.decembrim, tomēr Finanšu Ministrija ir vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu
atļaut piemērot īpašo kārtību arī pēc 2019.gada 31.decembra.
- Ir ieviesti jauni jēdzieni “vaučers”, ‘’viena mērķa vaučers’’ un ‘’vairāku
mērķu vaučers’’. Ar jēdzienu
“vaučers” saprot instrumentu, kurš jāpieņem kā atlīdzība
vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar
kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas
piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai
sniedzēju identitāte. Viena mērķa vaučers no vairāku mērķu vairāku mērķu
vaučera atšķiras ar to, ka viena mērķa vaučera iegādes gadījumā ir zināma
piemērojamā PVN likme pakalpojumam vai preču piegādei. Piemēram, par viena
mērķa vaučeru uzskata transporta mēneša biļeti, ieejas maksu izklaides vai
sporta pasākumā. Savukārt par vairāku mērķu vaučeru uzskata, piemēram, dāvanu
kartes lielveikalos, aptiekās, veselības centros, jo to iegādes brīdī nav
zināms, ar kādu PVN likmi apliekamu pakalpojumu vai preci klients iegādāsies.
PVN likuma 11.1 pantā ir noteikta PVN piemērošanas kārtība
darījumiem ar vaučeriem, 37.1 pantā definēta apliekamā vērtība un
124.pantā noteikts brīdis, ka PVN norāda PVN deklarācijā.
Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un veicinātu it īpaši mazu un
vidēju uzņēmumu iesaisti pārrobežu e-komercijas darījumos, ir veikti grozījumi PVN
likuma 27.pantā, nosakot, ka elektronisko sakaru, apraides un elektroniski
sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta ir nosakāma pakalpojumu sniedzēja
dalībvalstī, ja kopējā pārrobežu darījumu vērtība (bez PVN) nepārsniedz
10 000 eiro. Kā arī, precizēts PVN rēķina izrakstīšana
elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu gadījumos,
nosakot, ka šādās situācijās piemērojami identifikācijas valsts, nosacījumi.
- No 12.jūlija spēkā stājās likuma normas, kas paplašina Valsts ieņēmumu Dienesta (turpmāk tekstā – VID)
tiesības izslēgt reģistrētus PVN
maksātājus no PVN maksātāju reģistra, ja vismaz pēdējos 6 kalendāra mēnešos PVN
deklarācijās nav deklarējis nevienu darījumu vai ja reģistrēts PVN maksātājs
veic visu amatpersonu nomaiņu.
Tomēr VID pirms lēmumu pieņemšanas par
nodokļu maksātāju izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra jānosūta PVN maksātājam
brīdinājumu, kurā tas informēs par savām tiesības izslēgt reģistrētu PVN maksātāju no VID PVN maksātāju
reģistra, vienlaikus aicinot reģistrēto PVN maksātāju sniegt rakstveida
skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Attiecīgi nodokļu maksātājam būs tiesības 20 dienu laikā
pēc brīdinājuma nosūtīšanas sniegt VID paskaidrojumus un/vai tikties ar VID
pārstāvjiem, lai pamatotu tā nepieciešamību saglabātu PVN maksātāja statusu.
Savukārt,
pamatojies uz pārejas noteikumu 35.punktu, VID līdz 2019.gada
20.septembrim no VID PVN maksātāju reģistra izslēgs tādus PVN maksātājus, kuri
ir reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā vismaz 12 kalendāros mēnešus, bet līdz
2019.gada 20.jūlijam PVN deklarācijās par pēdējiem 12 kalendāriem mēnešiem nav
norādījuši nevienu darījumu. Lai izslēgtu šādu PVN maksātāju no VID PVN
maksātāju reģistra, VID nav pienākums sūtīt brīdinājumu nodokļu maksātājam pat
tā izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra.
Ir noteikti stingrāki
noteikumi atļauju saņemšanai īpašam PVN režīmam preču importa darījumiem.
No 2021.gada
1.janvāra stāsies spēkā izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļa samaksas kārtībā
2019.gada
21.maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”.
Būtiskākais grozījumos:
- ieviests vienotais nodokļu konts;
- noteikts viens nodokļa samaksas termiņš – līdz mēneša 23.datumam;
- deklarācija iesniedzama līdz IIN samaksas noteiktajam
datumam.
Informāciju sagatavoja Leinonen Latvija, Nodokļu un Juridisko konsultāciju
departaments.
11.07.19
