Mēģinot ierobežot krāpnieciskos darījumus, Latvijā tiek paplašināts to darījumu loks, kuriem ir jāpiemēro īpašais PVN maksāšanas režīms (PVN reverss). Neskatoties uz to, ka PVN reverss iekšzemes darījumos starp diviem Latvijas PVN maksātājiem ir jāpiemēro jau sešām lielām preču un pakalpojumu grupām[1], šobrīd ir ierosināts šo darījumu loku paplašināt vēl vairāk. Līdzīga tendence PVN reversa piemērošanā iekšzemes darījumos ir vērojama arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Nodokļa maksātājiem reversa piemērošana dažkārt rada neskaidrības par to, vai konkrētā darījumā tas ir vai nav jāpiemēro. Praksē nereti tiek uzskatīts, ka darījumā iesaistītajām pusēm nodokļa risks nepastāv vai ir mazs, ja atsevišķos izņēmuma gadījumos PVN reversa vietā tiek piemērota parastā kārtība, t.i. rēķinā nodokli norāda un maksā valsts budžetā preču vai pakalpojumu pārdevējs, nevis pircējs un pircējs savukārt šo PVN atskaita kā priekšnodokli. Ja pārdevējs nodokli par šo darījumu valsts budžetā ir samaksājis, varētu piekrist, ka Valsts kase nav neko zaudējusi un formāli nebūtu iemesla pircējam liegt tiesības uz priekšnodokli un piemērot soda sankcijas tikai tāpēc, ka nav ievērota formālā kārtība.
Diemžēl šādai interpretācijai nepiekrīt Eiropas Savienības Tiesa (EST), kura šī gada aprīlī ir sniegusi prejudiciālo nolēmumu lietā C‑564/15 sakarā ar tiesvedību starp Ungārijas PVN maksātāju T. Farkas un Ungārijas Nodokļu administrāciju par nodokļu administrācijas lēmumu, ar kuru T. Farkas tika aprēķināts PVN parāds un naudas sods par PVN reversa nepiemērošanu. Konkrētajā darījumā starp pārdevēju un T. Farkas, kas bija preču pircējs, tika piemērots nevis PVN reverss, kas bija jādara atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem, bet parastā kārtība. Pārdevējs samaksāja PVN valsts budžetā, bet T. Farkas to atskaitīja kā priekšnodokli. Nodokļu administrācija audita laikā konstatēja, ka nav ievēroti Ungārijas noteikumi par PVN reversa piemērošanu, saskaņā ar kuriem preču pircējam PVN bija jāiemaksā tieši valsts kasē, nevis pārdevējam un aprēķināja papildus PVN maksājumus un 50% naudas sodu. EST šajā lietā nolēma, ka Ungārijas nodokļu administrācija nav rīkojusies pretrunā ar PVN Direktīvas Nr. 2006/112 normām un ir tiesīga atteikt pircējam tiesības uz priekšnodokli, kā arī noteikt soda naudu par tiesību aktos noteiktās kārtības neievērošanu.
Šai sakarā mēs gribētu vērst Latvijas PVN maksātāju uzmanību uz to, ka arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse ir mainījusies. Pieņēmums, ka pircēja risks ir zems, ja reversa vietā ir piemērota parastā PVN aprēķināšanas kārtība un pārdevējs nodokli ir samaksājis budžetā, nav pareizs. Konstatējot, ka darījumam nav piemērota reversā maksāšanas kārtība, ja to paredz PVN likums, VID ir tiesības audita laikā pircējam ne tikai aprēķināt papildus PVN maksājumus, bet piemērot arī soda naudu.
Lai risku mazinātu, mēs iesakām rūpīgi izvērtēt visus tos darījumus, kas ir vai varētu būt pakļauti PVN reversam un savlaicīgi labot kļūdas, ja tādas tiktu konstatētas. Šai sakarā ir svarīgi ievērot arī to, ka pircējam, konstatējot kļūdu, ir jāsazinās ar pārdevēju un jāvienojas par izsniegto rēķinu korekciju un pārdevējam samaksātā PVN atmaksāšanu.
Ja Jums ir nepieciešama konsultācija vai pārbaude risku mazināšanai, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pastu leinonen@leinonen.lv, būsim priecīgi Jums palīdzēt.
[1] PVN reverss ir jāpiemēro darījumiem ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, būvniecībā, mobilajiem telefoniem, graudiem un dārgmetāliem, kā ar šie darījumiem saistītajiem pakalpojumiem.