Ja rēķinā norādītais saņemtā pakalpojuma apraksts nav pietiekami detalizēts, vai tas pakalpojuma saņēmējam var liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli? Ja rēķinā nav ietverts saņēmēja PVN reģistrācijas numurs, bet rēķins tiek papildināts ar trūkstošo informāciju vēlāk, vai tas var ietekmēt brīdi, kad ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Eiropas Savienības Tiesas (‘EST’) 2016.gada 15.septembra lietās C-516/14 un C-518/14.
Rēķina neatbilstība noteiktām prasībām un tiesības uz priekšnodokli
Lietā C-516/14 bija situācija, kur Portugālē reģistrēts uzņēmums izmantoja kādas advokātu biedrības juridiskos pakalpojumus, par kuriem tika saņemti rēķini. Tajos norādīto sniegto pakalpojumu apraksti bija juridiskie pakalpojumi vai honorāri par juridiskiem pakalpojumiem, kas sniegti noteiktā laikposmā, kas pārsvarā bija vairāki mēneši vai pat nepilns gads.
Veicot nodokļa pārbaudi, Portugāles nodokļu administrācija uzskatīja, ka uzņēmumam nebija tiesību atskaitīt PVN par minētajiem juridiskajiem pakalpojumiem, jo nodokļa rēķinos norādītie apraksti nav pietiekami un neatbilst ne valsts tiesību normu prasībām, ne Direktīvas 2006/112/EK (‘PVN Direktīva’) prasībām. Uzņēmums iesniedza papildu dokumentus, kuros ietilpa detalizētāks aplūkoto juridisko pakalpojumu izklāsts, bet nodokļu administrācija tos neņēma vērā, jo uzskatīja, ka rēķinu neatbilstība likumā noteiktām prasībām nevar tikt labota, pievienojot pielikumus ar trūkstošiem elementiem, jo šie papildinājumi nav uzskatāmi par rēķiniem “līdzvērtīgiem dokumentiem”.
Lietā C-516/14 EST nosprieda, ka:
1) rēķinos norādītais darījuma apraksts neatbilst PVN Direktīvas prasībām,
2) tomēr, lai rastos tiesības uz PVN atskaitījumu, būtiskais nosacījums ir tas, ka preces vai pakalpojumi ir jāizmanto ar nodokli apliekamām vajadzībām un ka šīs preces piegādāja vai pakalpojumus sniedza cits PVN maksātājs. Rīcībā esošs PVN rēķins, kas izrakstīts atbilstoši PVN Direktīvas prasībām, ir formāls minēto tiesību īstenošanas nosacījums. PVN neitralitātes princips prasa, lai PVN priekšnodokļa atskaitīšana notiktu tad, ja ir izpildītas būtiskās prasības, pat ja nodokļa maksātājs nav izpildījis noteiktas formālas prasības. Līdz ar to, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir nepieciešamā informācija, lai konstatētu, ka būtiskās prasības ir izpildītas, tā attiecībā uz nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli nevar atteikt, kaut arī rēķins neatbilst formālām prasībām.
3) Ja netiek pildītas formālās prasības saistībā ar tiesību uz PVN atskaitījumu īstenošanu, dalībvalstis ir tiesīgas paredzēt sankcijas. Tādēļ vajadzības gadījumā nodokļu administrācija var noteikt naudas sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam, bet nevis atteikt priekšnodokļa atskaitījumu.
Rēķina korekcija un priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis
Lietā C-518/14 strīds bija starp Vācijas uzņēmumu un tās nodokļu administrāciju. Šajā lietā nodokļa maksātājs savā nodokļu deklarācijā kā priekšnodokli bija iekļāvis samaksāto PVN par saņemtiem pakalpojumiem no saviem darījuma partneriem. Nodokļu administrācija pārbaudes laikā konstatēja, ka rēķinos nav iekļauts pakalpojuma saņēmēja PVN reģistrācijas numurs. Turklāt rēķinos nav bijušas norādes arī uz kādu citu dokumentu, no kura varētu tikt secināta šī trūkstošā informācija.
Vēlāk pārbaudes laikā (pirms administratīvā lēmuma izdošanas) uzņēmums koriģēja rēķinus, pievienojot PVN reģistrācijas numuru. Tomēr Vācijas nodokļu administrācija nolēma, ka atskaitīšanas nosacījumi nav tikuši izpildīti rēķina saņemšanas brīdī (2008.-2011.gadā), līdz ar to tiesības uz PVN atskaitīšanu ir īstenotas tikai brīdī, kad tika koriģēts sākotnējais rēķins (2013.gadā). Šajā lietā nebija strīds, ka rēķinos nebija iekļauta PVN normatīvajos aktos noteiktā informācija, bet gan par brīdi, kad var tikt īstenotas tiesības uz PVN atskaitīšanu, proti, brīdī, kad rēkini ir saņemti vai tikai tad, kad rēķini ir papildināti ar trūkstošo informāciju (t.i. PVN numuru).
EST norādīja, ka atbilstoši PVN Direktīvas 179. un 178.panta regulējumam izriet, ka tiesības uz PVN atskaitīšanu ir jāīsteno tajā laikposmā, kurā, pirmkārt, šīs tiesības ir radušās un, otrkārt, kurā nodokļu maksātāja rīcībā ir rēķins.
Arī šajā lietā EST norāda, ka PVN neitralitātes pamatprincips prasa, lai PVN priekšnodokļa atskaitīšana notiktu tad, ja ir izpildīti būtiskie nosacījumi, lai arī nodokļa maksātājs nav izpildījis noteiktas formālas prasības. Ņemot vērā, ka rēķinā paredzētā informācija ir formāls, nevis būtiskais nosacījums, šīs lietas izskatītajā gadījumā tiesības uz PVN atskaitīšanu īstenojas jau brīdī, kad būtiskie nosacījumi tika izpildīti, neatkarīgi no tā, ka vēlāk rēķins tika papildināts ar trūkstošo informāciju.
Arī šajā lietā EST norādīja, lai sodītu par formālo prasību neievērošanu, var tikt noteikts cita veida sods, nevis priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atlikšana, kas, savukārt, ir pretrunā ar PVN Direktīvā noteiktā mērķa sasniegšanu.
