Jau kopš 2008.gada 13.augusta ir spēkā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (Likums), kura mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijā ir ieviests šāds likums, lai pasargātu uzņēmumus no iespējas būt iesaistītiem darījumos ar klientiem, kuri saistīti ar naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu un, tādējādi, neapzināti apdraudot sava uzņēmuma reputāciju.
Saskaņā ar Likumu naudas atmazgāšana ir dažādas manipulācijas ar naudas līdzekļiem, kuras laikā noziedzīgā ceļā iegūta nauda iegūst šķietami legālu izcelsmi. Noziedzīgi iegūti līdzekļi ir manta vai finanšu līdzekļi, kas tieši vai netieši iegūti personas īpašumā vai valdījumā, izdarot noziedzīgu nodarījumu vai citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.
Likums attiecas uz uzņēmumiem, kas darbojas banku un finanšu sektorā vai sniedz nodokļu konsultāciju, grāmatvedības, revīzijas, juridiskos, nekustamā īpašuma starpniecības vai inkasācijas ārpakalpojumus, organizē izlozes vai azartspēles. Likuma subjekti ir arī personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojuma sniegšanu, kuriem samaksa par precēm vai pakalpojumiem tiek veikta skaidrā naudā 15 000 euro vai lielākas summas apmērā.
Saskaņā ar Likumu augstāk uzskaitītajiem likuma subjektiem, tai skaitā profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, ir noteikti pienākumi:
1. atbilstoši savam darbības veidam izveidot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu;
2. pirms darījuma attiecību uzsākšanas identificēt klientu un veikt klienta izpēti;
3. atturēties no darījuma veikšanas un nekavējoties ziņot Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijai – Kontroles dienestam[1], ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka:
a. darījums ir saistīts ar naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas riskiem;
b. līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgu nodarījumu rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu.
Lai izpildītu Likuma prasības, Likuma subjektiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas ir nepieciešams identificēt klientu. Šis pienākums attiecas arī uz gadījuma attiecībām jeb atsevišķu darījumu, ja:
- darījuma apjoms vai vairāku saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta 15 000 euro vai lielāka; vai
- darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm (Ministru kabineta 22.12.2008. noteikumi Nr.1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”; vai
- rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.
Klienta – fiziskas personas identitāti pārbauda pēc personas apliecinošā dokumenta, savukārt, juridisko personu identificē pēc dokumentiem, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju, kā arī noskaidrojot juridisko adresi un fiziskās personas identitāti, kas pārstāv juridisko veidojumu.
Nākošais solis pēc identifikācijas ir klienta izpēte, kuras laikā jānoskaidro klienta patiesais labuma guvējs un jāiegūst informācija par darījuma attiecību mērķi un to paredzamo būtību. Kamēr turpinās darījuma attiecības ar klientu, Pakalpojumu vai preču piegādātāju pienākums ir aktualizēt informāciju par klienta saimniecisko darbību un veikt darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, ka darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.
Klienta identifikācijas un izpētes procesā iegūtā informācija ir jādokumentē un šī informācija jāuzglabā vismaz 5 gadus pēc darījumu attiecību izbeigšanas.
Kā viens no Likuma uzraudzības un kontroles institūcijām ir Valsts ieņēmumu dienests. Par likuma normu neievērošanu likuma subjektiem var tikt piemērotas sankcijas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (iespējamais maksimālais naudas sods ir 700 euro).
[1] Saskaņā ar Likumu Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un kas saskaņā ar šo Likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, apstrādā un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm attiecīgo informāciju. Sīkāk par Kontroles dienestu skatīt LR Prokuratūras mājas lapā http://www.prokuratura.gov.lv/public/29881.html
