Darba ņēmēja nodoklis un tā aprēķins

Latvijas Darba likums nosaka minimālās nodarbinātības prasības, tostarp vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm, minimālās algas apmēru, tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu utt. Minimālā alga 2023. gadā ir 620 EUR (par 40 stundu darba nedēļu). Minimālā stundas likme tiek aprēķināta pēc Ministru kabineta noteikumos norādītās formulas, un tās pamatā ir minimālā alga un normālā darba laika stundu skaits mēnesī.

Virsstundu darba regulējums

Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā. Darbinieks un darba devējs var savstarpēji vienoties, ka papildu samaksa tiek aizstāta ar apmaksātu papildatvaļinājumu atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam.

Algas nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiek piemērots fiziskām personām rezidentiem, kas taksācijas periodā guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs. IIN tiek piemērots arī fiziskām personām nerezidentiem, kas taksācijas periodā guvuši ienākumus Latvijā.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka darba devējam pienākumu aprēķināt IIN no darba ienākumiem, ieturēt to un ieskaitīt valsts budžetā.

Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar algas nodokli tiek aplikta darba alga vai cita veida atlīdzība, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, tostarp visas piemaksas pie algas, atvaļinājuma nauda, komisijas nauda, prēmijas.

IIN ir dažādas nodokļa likmes, un tā piemērošana ir atkarīga no tā, vai darbinieks ir iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu, un, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) darbinieks darba devējam ir sniedzis informāciju par sevi, t. i., vai darbinieks ir norādījis, ka viņam ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem.

Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu ir 250 EUR mēnesī. Pastāv diferencēts ar nodokli neapliekamais ienākums atkarībā no personas kopējiem gada ienākumiem. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests informāciju par aprēķināto neapliekamo minimumu personai sniedz divas reizes gadā.

Ar nodokli apliekami ir darba devēja bonusi darbiniekiem, t. i., dāvanas, kas taksācijas gadā pārsniedz 15 EUR, darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšana, mājokļa pabalsti, komandējumu dienas nauda, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, un citi bonusi. Ja darba devējs apmaksā vai kompensē sporta nodarbības, ja darbiniekiem ir ļauts izmantot automašīnu privātām vajadzībām vai ja darbiniekiem tiek piešķirtas atlaides darba devēja precēm / pakalpojumiem, tad šādi bonusi ir uzskatāmi par bonusiem natūrā un tiek aplikti ar nodokli kā daļa no darba algas.

Visbiežāk darbiniekiem piedāvātie bonusi:

  • papildu veselības apdrošināšana;
  • dzīvības apdrošināšana (ir jāizpilda noteikti nosacījumi, skatīt zemāk);
  • iemaksas pensiju fondā (ir jāizpilda noteikti nosacījumi, skatīt zemāk);
  • sporta nodarbību kompensēšana;
  • automašīnas izmantošana privātām vajadzībām;
  • atlaides precēm / pakalpojumiem.

Tomēr ir daži izņēmumi, piemēram, ar nodokli netiek aplikti darba devēja apmaksātie ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas gada laikā nepārsniedz 480 EUR. Lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

  • darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi un ārstniecības izdevumi nepārsniedz piecus procentus no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;
  • darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;
  • darba devējam nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 EUR;
  • darba devējs pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas saistīts ar personas nodarbināšanu vai darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu;
  • darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu darbiniekiem;
  • darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība, un tas netiek likvidēts.

Likumā noteikti arī citi ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi, piemēram:

  • normatīvajos aktos noteikta kompensācija par darbaspēju zaudējumu sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma dēļ, kā arī par apgādnieka zaudēšanu;
  • darbinieka vai viņam tuvu radinieku nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts (gadā nepārsniedzot 250 EUR);
  • normatīvajos aktos paredzētās kompensācijas noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (darbinieka izdevumi, kas saskaņā ar darba līguma noteikumiem ir nepieciešami darba veikšanai vai radušies ar darba devēja piekrišanu);
  • darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei (tostarp izdevumi, kas saistīti ar darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm).

Latvijā ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma. Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

  • 20 procenti — gada ienākumam līdz 20 004 EUR;
  • 23 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 EUR;
  • 31 procents — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 EUR.

Citiem ienākumiem noteiktās nodokļa likmes:

  • 20 procenti— ienākumiem no kapitāla (dividendes, procenti), kapitāla pieauguma, autoratlīdzības;
  • 10 procenti — ienākumiem no noteiktas saimnieciskās darbības.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiek veiktas no bruto darba ienākumiem. Darba devēja iemaksu likme ir 23,59 procenti, savukārt darba ņēmēja iemaksu likme ir 10,50 procenti, kas tiek ieturēti no darba ņēmēja ienākumiem. Atsevišķām iedzīvotāju grupām, t. i., strādājošām personām ar funkcionāliem traucējumiem un pensionāriem, pašnodarbinātām personām u. c., piemērotās likmes var būt atšķirīgas.

Darba devēja ziņojums jāiesniedz katru mēnesi līdz nākamā mēneša 17. datumam. Algas nodokļa iemaksa veicama līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam.

Algas aprēķina piemērs:

Bruto alga ir 2500 EUR, algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam.

Darba ņēmēja VSAOI daļa: 2500*10,50 % =262,50 EUR

Darba devēja VSAOI daļa: 2500*23,59 % = 589,75 EUR

IIN par ienākumiem līdz 1667 EUR: ar nodokļa likmi 20 % = 280,90 EUR

IIN par ienākuma daļu, kas pārsniedz 1667 EUR: ar nodokļa likmi 23 % = 191,59 EUR

Riska nodeva vienam darbiniekam: 0,36 EUR

Darba ņēmēja neto ienākumi: 2500-262,50-280,90-191,59=1765,01 EUR

Darba devēja kopējās izmaksas: 3090,11 EUR

Ja darbinieka ienākumi pārsniedz VSAOI maksimālo apmēru, darba devējam un darbiniekam ir pienākums maksāt solidaritātes nodokli no ienākumiem, kas pārsniedz noteikto maksimālo apmēru (78 100 EUR 2023. gadā). Solidaritātes nodokļa likme 2023. gadā ir noteikta 25 procentu apmērā.

Konsultāciju departamenta kontaktinformācija:

Ja jums ir jautājumi vai nepieciešama papildu informācija, lūdzu, sazinieties ar Jāni Ozoliņu (janis.ozolins@leinonen.lv, tālrunis: +371 23 995 384) vai Līgu Treiloni (liga.treilone@leinonen.lv, tālrunis: +371 23 995 387). 

Nesen publicētie raksti

februārī 8, 2024

Kā pareizi definēt darba algu līgumā? 

Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.  Darba līgumā jāuzrāda darba samaksas apmēru un izmaksas laiku. Informāciju par darba samaksu var aizstāt ar norādi uz…

Turpināt lasīt
decembrī 12, 2023 -

Darba plūsma un procesu optimizācija

Grāmatvedība strauji attīstās kopā ar tehnoloģiju izaugsmi. Uzņēmumi, kas joprojām lieto vecās sistēmas un manuālas metodes, piemēram, papīra rēķinus vai tabulas datu apstrādei, riskē atpalikt…

Turpināt lasīt
novembrī 22, 2023

Finanšu pārskati ārvalstu filiālēm un pārstāvniecībām Latvijā: Prasības un termiņi.

”Grāmatvedības likums” attiecas arī uz ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā, un šī likuma 18.pantā teikts, ka par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu,…

Turpināt lasīt