DIVIDENŽU IZMAKSA UN TO APLIKŠANA AR NODOKĻIEM

PROCESS

Dividendes ir instruments, kā kapitālsabiedrība sadala peļņu saviem dalībniekiem (akcionāriem). Dalībniekam (kapitālsabiedrības īpašniekam) dividenžu saņemšana ir pamata tiesības attiecībā pret kapitālsabiedrību. Līdz ar to tikai dalībnieks ir tiesīgs lemt par dividenžu izmaksu.  

Parasti dalībniekam dividendes izmaksā proporcionāli viņam piederošo kapitāla daļu (akciju) nominālvērtību summai (10 % kapitāla daļu pienākas 10 % no sadalāmās peļņas). Taču kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt citādus noteikumus (piemēram, ka dažādu kategoriju kapitāla daļām piemēro dažādus koeficientus utt.).

Lēmuma pieņemšanas process par dividenžu izmaksu ir šāds. Kapitālsabiedrības valde sasauc kārtējo dalībnieku sapulci, ierosinot apstiprināt kapitālsabiedrības gada pārskatu un lemt par peļņas sadali. Kapitālsabiedrības valde nodrošina dalībniekiem pieeju priekšlikumam par peļņas sadali. Komerclikumā ir uzskaitīta šādā priekšlikumā iekļaujamā minimālā informācija. Pēc dalībnieku sapulces noturēšanas un dalībnieku sapulces protokola parakstīšanas rodas tiesisks pamats dividenžu izmaksai kapitālsabiedrības dalībniekiem.

ĪPAŠI NOTEIKUMI

Gadījumā, ja kapitālsabiedrībai ir nesadalītā peļņa, dalībniekiem ir iespēja Komerclikumā noteiktajā kārtībā lūgt kapitālsabiedrības valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai lemtu par nesadalītās peļņas izlietojumu.

Kā jau minēts iepriekš, dalībnieku tiesības saņemt dividendes no kapitālsabiedrības var ietekmēt sabiedrības statūti, kuros ir noteiktas vairākas kapitāla daļu kategorijas, un šīs kapitāla daļu kategorijas atšķiras ar izmaksājamo dividenžu apmēru par šādām kapitāla daļām (piemēram, A klases daļām pienākas dividendes ar koeficientu 1,2, B klases daļām – 1,0, bet C klases daļām – 0,8 utml.).

Akciju sabiedrībām saskaņā ar Komerclikumu ir iespēja emitēt īpaša veida akcijas (kapitāla daļas) – priekšrocību akcijas. Priekšrocību akcijas var dot akcionāram īpašas tiesības attiecībā uz dividenžu saņemšanu (piemēram, katru gadu garantētas noteiktas naudas summas kā dividendes).

Komerclikums paredz arī iespēju izmaksāt ārkārtas dividendes. Šāda iespēja ir jāparedz kapitālsabiedrības statūtos – ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām.

Ārkārtas dividenžu izmaksas viens no priekšnoteikumiem ir tas, ka kapitālsabiedrības valde sastāda un iesniedz dalībnieku sapulcei pārskatu par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par peļņas daļas izmaksāšanu dividendēs. Dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par priekšlikumā noteikto. Kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības pārskatam ir jāatbilst gada pārskata sastādīšanas prasībām, un kapitālsabiedrības valde nodrošina dalībniekiem pieeju pārskatam un priekšlikumam.

Valde nedrīkst sasaukt dalībnieku sapulci, ja kapitālsabiedrībai nav peļņas saskaņā ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas sastādīts par ārkārtas dividenžu izmaksas periodu. Ir jāievēro arī citi priekšnoteikumi dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā, lai izmaksātu ārkārtas dividendes, proti:

  1. kapitālsabiedrībai nav nodokļu parādu;
  2. kapitālsabiedrībai nav atlikto vai periodos sadalītu nodokļu maksājumu un nav samazināti kapitālsabiedrības veicamie nodokļa avansa maksājumi.

Tāpat Komerclikumā ir noteikti termiņi lēmuma pieņemšanai par ārkārtas dividenžu izmaksu. Proti, dalībnieku sapulce pieņem lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu:

  1. ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšējā dalībnieku sapulces lēmuma par dividenžu noteikšanu pieņemšanas;
  2. ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sastādīts kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ir vēlme izmaksāt ārkārtas dividendes par finanšu gada pirmajiem trim mēnešiem (pirmo ceturksni, janvāris – marts) un pārskats ir sastādīts 10.aprīlī, dalībnieku sapulce pieņem lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu par pirmo ceturksni ne vēlāk kā 10. jūlijā.

Ārkārtas dividenžu izmaksa uzliek arī zināmu papildu atbildību kapitālsabiedrības valdei, jo valde dalībnieku sapulcē apliecina, ka:

  1. kapitālsabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies;
  2. ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku kapitālsabiedrības saistību izpildei pārskata gada atlikušajos mēnešos.

VISPĀRĪGI IEROBEŽOJUMI

Dividendes var aprēķināt un izmaksāt tikai par pilnībā apmaksātām kapitāla daļām.

Dalībnieks nav tiesīgs saņemt dividendes no kapitālsabiedrības, ja dalībnieks nav sniedzis kapitālsabiedrībai informāciju par attiecīgo kapitāla daļu patieso īpašnieku (patieso labuma guvēju) saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata izriet, ka kapitālsabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.

Dividendes izmaksā tikai naudā – nav iespējams izmaksāt dividendes, aizvietojot naudu ar kādu ķermenisku vai bezķermenisku lietu.

Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, tiks nodotas atpakaļ kapitālsabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu noilguma termiņš tiek uzskatīts par pārtrauktu vai apturētu.

Kapitālsabiedrības dalībnieku lēmums, ka dividendes kaut uz laiku ir jāatstāj kapitālsabiedrības rīcībā, būs spēkā neesošs un neizpildāms. Kapitālsabiedrībai nav arī tiesību pieprasīt dalībniekam atmaksāt saņemtās dividendes, izņemot gadījumus, kad ir pieļautas acīmredzamas kļūdas, vai izrādās, ka dalībniekam nebija likumīgas tiesības uz izmaksātajām dividendēm.

Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, šāda sabiedrība var izmaksāt dividendēs to pārskata gada peļņas daļu, kas paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

APLIKŠANA AR NODOKĻIEM

Latvijā uzņēmumu peļņas aplikšana ar nodokli tiek atlikta līdz brīdim, kad šī peļņa tiek sadalīta dividendēs vai tiek uzskatīta par sadalītu dividendēs. Domājamās dividenžu sadales ir:

  • Ar uzņēmējdarbību nesaistīti izdevumi;
  • Uzkrājumi nedrošiem/sliktiem parādiem;
  • Procentu izdevumu pārsniegšana;
  • Ilgtermiņa aizdevumi saistītajām personām;
  • Transfertcenu korekcijas;
  • Likvidācijas kvota;
  • Labumi darbiniekiem.

Sadalītā peļņa tiek aplikta ar 20% uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Tomēr pirms likmes piemērošanas nodokļa bāzi dala ar koeficientu 0,8. Līdz ar to efektīvā UIN likme ir 25%. Ja no kapitālsabiedrības peļņas ir samaksāti 20% UIN,  dalībniekiem – Latvijas rezidentiem – izmaksātās dividendes ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un no UIN, ja dalībnieks ir komercsabiedrība. Nerezidentu situācija, kas saņem dividendes no Latvijas uzņēmuma, ir atkarīga no viņu iekšzemes nodokļu likumu noteikumiem un ar Latviju noslēgtajiem divpusējiem līgumiem. Tā kā Latvijā netiek ieturēts nodoklis par dividenžu izmaksām, ES noteikumi par citās dalībvalstīs esošo meitas uzņēmumu peļņas dubultās aplikšanas novēršanu nav aktuāli.

Nesen publicētie raksti

jūnijā 25, 2024

Leinonen turpmāk sniegs pakalpojumus pēc “vienas pieturas aģentūras” principa

Ņemot vērā Baltijas valstīs strādājošo uzņēmumu vajadzības, finanšu, grāmatvedības un biznesa konsultāciju uzņēmums Leinonen turpmāk pakalpojumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sniegs pēc “vienas pieturas aģentūras”…

Turpināt lasīt
februārī 8, 2024

Kā pareizi definēt darba algu līgumā? 

Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.  Darba līgumā jāuzrāda darba samaksas apmēru un izmaksas laiku. Informāciju par darba samaksu var aizstāt ar norādi uz…

Turpināt lasīt
decembrī 12, 2023 -

Darba plūsma un procesu optimizācija

Grāmatvedība strauji attīstās kopā ar tehnoloģiju izaugsmi. Uzņēmumi, kas joprojām lieto vecās sistēmas un manuālas metodes, piemēram, papīra rēķinus vai tabulas datu apstrādei, riskē atpalikt…

Turpināt lasīt