Izmaiņas nodokļu piemērošanā no 2022.gada

Grozījumi PVN likumā

Samazināta PVN likme

2021.gada 4.decembrī Valsts prezidents ir izsludinājis Saeimā 2021.gda 15.novembrī pieņemtos grozījumus PVN likumā.

Ar šiem grozījumiem tiek noteikts, ka no 2022.gada 1.janvāra PVN 5% (pašreiz 12% PVN likme) likme tiks piemērota grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu, piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

5% PVN likme turpmāks arī tiks piemērota iespieddarbiem vai elektroniskiem izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotai presei un citiem masu informācijas līdzekļu izdevumiem vai publikācijai, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Līdz ar grozījumiem tiek saglabāts nosacījums, ka samazinātā PVN likme netiek piemērota tādu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, kuri ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana un kuri pilnīgi vai galvenokārt sastāv no audiovizuāla satura vai mūzikas.

Jauns PVN atbrīvojums

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos ir ieviests jauns atbrīvojums no PVN. Proti, tiek noteiks, ka no 2022.gada 1.janvāra PVN atbrīvojums būs piemērojams pakalpojumiem, par kuru ēkas vai būves īpašniekam pienākas maksāt atlīdzību par likumiskās zemes lietošanas tiesībām, kad ēka vai būve ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu atbilstoši normatīvajam regulējumam civiltiesību jomā.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 

No 2022.gada 1.janvāra tiek palielināts obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs no EUR 62 800 uz EUR 78 100.  

Līdz ar šī sliekšņa palielināšanu (t.i., no EUR 62 800 uz EUR 78 100 ) mainās arī slieksnis, no kura rodas saistības maksāt solidaritātes nodokli un paaugstināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 31%.

Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba ņēmējam, par kuru ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ņem vērā minimālo obligāto iemaksu objektu, kāds sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā ir aprēķināts un reģistrēts dienā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts vai atlīdzība tiek piešķirta. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzību nepārrēķina, ja, veicot minimālā obligāto iemaksu objekta aprēķinu vai pārrēķinu, mainās minimālo obligāto iemaksu objekta apmērs.

Grozījumi IIN likumā

Saeima 2021.gada 6.decembrī pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Zemāk esam apkopojuši būtiskākās izmaiņas:

No Latvijas dalības Eiropas Savienībā izrietošie speciālie nosacījumi

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau pašlaik nodrošina Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteiktās brīvo personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustības, tomēr ne visos gadījumos likumā ietverta tieša atsauce uz šādām un līdzīgām maksātāja tiesībām (piemēram, nodokļa atvieglojumus analoģiskiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs gūtajiem ienākumiem). Interpretējot normatīvos aktus, VID var secināt atbrīvojuma piemērošanu, kas izriet no Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteiktajai personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustības brīvībai, tomēr nepieciešams, lai arī maksātājs varētu būt pārliecināts par savām tiesībām. Tādējādi, lai nākotnē novēstu dažādu likuma normu interpretāciju IIN likums ir papildināts ar jaunu 6.1.pantu, kurā ir noteikti vispārējie nosacījumi IIN piemērošanā iekšzemes nodokļa maksātājiem un Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentiem, kurus nodokļa maksātājs ievēro, nosakot apliekamo ienākumu un aprēķinot maksājamo IIN.

Tiesības nepiemērot IIN darbinieka ārstniecības izdevumiem

No 2022.gada 1.janvāra darba koplīguma noslēgšana dod iespēju no ar IIN apliekamā ienākuma izslēgt ne tikai darbinieka ēdināšanas izdevumus EUR 480 apmērā gadā (vidēji mēnesī EUR 40), bet turpmāk arī darbinieka ārstniecības izdevumus šī limita ietvaros.

Maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, ko iesniedz un uzglabā pie darba devēja.

III likuma 9.panta pirmā daļa papildināta ar jauniem atbrīvojumiem no IIN

Tiek noteikts, ka no IIN atbrīvo grantu, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirts ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai, un kredītsaistību apmērs, kuru minētās programmas ietvaros kredītņēmēja vietā ir samazinājusi vai dzēsusi akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Minētais atbrīvojums saskaņā ar pārejas noteikumiem ir piemērojams jau sākot ar 2021. taksācijas gadu.

Savukārt IIN atbrīvojums no 2022.gada 1.janvāra ir piemērojams:  

• Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājumam par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās;
• vietējās pašvaldības līdzfinansējumam nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
• atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā.

Grozījumi attaisnotajos izdevumos

• apdrošināšanas prēmiju maksājumi par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu)

Patreiz saskaņa ar IIN likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu no ar IIN apliekamā ienākuma izslēdz apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot sekojošus nosacījumus:

1. darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par 10 gadiem;
2. dzīvības apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām.

Praksē nodokļa maksātāja gada attaisnotos izdevumos tikai iekļauti arī prēmijas maksājumiem, ja uzkrājums tiek veidots arī, piemēram, bērnam.  

Likumdevēja ieskatā šīs normas mērķis nebija nodokļa atvieglojuma (attaisnoto izdevumu) piemērošana šādos gadījumos. Tādējādi, šī norma tiek precizēta un noteiks, ka attaisnotajos izdevumos var iekļaut šo prēmijas maksājumus, ja izpildās iepriekš minētais 10 gadu nosacījums un abi zemāk minētie nosacījumi:

1. apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats nodokļa maksātājs un
2. dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot apdrošinātās personas nāves gadījumu) izmaksā apdrošinātajai personai, kas vienlaikus ir apdrošinājuma ņēmējs, bet citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, kas vienlaikus ir apdrošinātā persona.

Jānorāda, ka šo grozījumu piemērošanai ir noteikts pārejas periods līdz 2023.gada 31.decembrim, kurā apdrošinātajiem jāapzina savi klienti un jāprecizē jau noslēgtajos līgumos (kuros kā labuma guvējs ir norādīts bērns) ietvertie nosacījumi. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri nodokļu maksātājs, saskaņā ar šiem apdrošināšanas līgumiem, veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos tikai tad, ja apdrošināšanas līguma nosacījumi būs grozīti, nosakot, ka atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas termiņa beigās ir apdrošinātā persona.

Grozījumi saistībā ar IIN piemērošanu nomātam personālam

Lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu IIN likumā ietverto normu piemērošanu iznomāta personāla ienākumam, tiek noteikts, ka IIN aprēķinot no nomas ienākuma tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi.

Papildus minētajam, lai novērstu izvairīšanos IIN maksāšanas, IIN likuma 17.1 pants papildināts ar normu, kas nosaka, ka personāla nomnieku identificē, ņemot vērā atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu, tajā skaitā (bet ne tikai) izvērtē, vai personāla nomnieka noslēgta līguma ar personāla iznomātāju rezultātā personāls tiek nodots citai personai, lai veiktu darbības saistībā ar šīs citas personas saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstī (šādā gadījumā, par personāla nomnieku ir atzīstama šī cita persona, kuras labā personāls veic darbu).

Citi grozījumi

• Palielināts pensionāra neapliekamā minimuma apmērs. Saskaņā ar pārejas noteikumiem no 2023.gada 1.janvāra neapliekamais minimums būs 6000 euro gadā (500 euro mēnesī). Neapliekamais minimums 2022. gadā ir šāds:
• no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam – 2100 euro;
• no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim – 3000 euro.
• Turpmāk arī taksācijas gada laikā, aprēķinot IIN no profesionālā sportista algota darba ienākumiem, būs piemērojama 20% likme un nevis 23% IIN likme.
• Lai novērstu minēto nepilnību un nodrošinātu vienveidīgu IIN likuma piemērošanu, ar likumprojektu nerezidentam noteikts pienākums sniegt deklarāciju visos gadījumos, ja no tā nav ieturēts IIN.
• Tiek pagarinātas autoratlīdzības saņēmēja tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022.gadā.