INOVATĪVI PERSONĀLA MOTIVĀCIJAS INSTRUMENTI

Darba devējiem Latvijā ir pieejami trīs inovatīvi rīki personāla motivēšanai: personāla akcijas, personāla daļas un personāla opcijas. Katrs uzņēmums var izvēlēties variantu, kas vislabāk atbilst tā mērķiem un vajadzībām. Šie instrumenti ne tikai uzlabo darbinieku iesaisti, bet arī piedāvā elastību, lai apmierinātu dažādas uzņēmuma stratēģijas.

SPIEDIENS UZ DARBA DEVĒJIEM

Pēdējos gados Latvijā ir novērojams nepārtraukts spiediens uz darba devējiem attiecībā uz darbinieku atalgojumu. Proti, pieejamais darbaspēks skaitliski dažādu iemeslu dēļ samazinās, un tas liek darba devējiem konkurēt par labāko darbinieku daļu.

Tāpēc strauji pieaug atalgojums, tiek izdomātas dažādas jaunas prēmiju sistēmas un labumi, lai noturētu darbiniekus.

Problēma gan ar to ir tāda, ka lielākā daļa no prēmijām (maksājumi naudā par sasniegumiem u.c.) un labumiem (uzņēmuma automašīna u.c.) ir saistīti ar nodokļu sekām darba devējam – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa un visbeidzot pat uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) veidā. Tas padara spiedienu uz darba devējiem vēl smagāku, it īpaši, ja apzināmies, ka šie labumi un prēmijas nerada ilgstošu ​​​​saikni starp darbiniekiem un uzņēmumu.

Sabiedrības īpašniekiem vienmēr ir bijusi iespēja kādas sabiedrības kapitāla daļas piešķirt labākajiem darbiniekiem vai ļaut tiem tās iegādāties. Taču šie varianti ir saistīti ar lielām izmaksām, pirmajā gadījumā darba devējam, jo ​​no šādu kapitāla daļu vērtības maksājams IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksas, otrā gadījumā – darba ņēmējam, jo ​​šādu kapitāla daļu vērtība var būt tik liela, ka viņi nevar atļauties iegādāties attiecīgu kapitāla daļu daudzumu, lai tam būtu kāds vērā ņemams ekonomisks izdevīgums (lai saņemtu dividendes vai gūtu ienākumus no to vērtības pieauguma). Turklāt parastās kapitāla daļas ļauj to īpašniekiem ne tikai saņemt dividendes, bet arī piedalīties sabiedrības pārvaldē, un ļoti sadrumstalota īpašnieku struktūra var negatīvi ietekmēt sabiedrības pārvaldību.

PERSONĀLA AKCIJAS

Akciju sabiedrībām jau sen (esošajā formā kopš 2017. gada jūlija) pastāvējusi iespēja piešķirt personāla akcijas saviem darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem (vai šādām personām vienas sabiedrību grupas ietvaros), taču ar to ir saistīti arī būtiski ierobežojumi.

Proti, personāla akcijas var izlaist tikai akciju sabiedrības, un tās saskaņā ar likumu nedrīkst atsavināt. Darba attiecību izbeigšanas vai akcionāra nāves gadījumā personāla akcijas saskaņā ar likumu tiek nodotas atpakaļ sabiedrībai. Sabiedrības statūtos var paredzēt noteikumus, kas atšķiras no iepriekšminētā. Ja personāla akcijas ir piešķirtas par atlīdzību, sabiedrība izmaksā personai vai attiecīgi mantiniekam atlīdzību, kuras apmēram jābūt vienādam ar summu, ko akcionārs iegūtu, sadalot sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā.

Kā jau minēts iepriekš, personāla akcijas var piešķirt bez maksas vai par maksu. Ja personāla akcijas tiek piešķirtas bez atlīdzības, akcijas izsniedz uz sabiedrības nesadalītās peļņas rēķina. Izlaisto personāla akciju kopējā nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības pamatkapitāla.

Sabiedrība var emitēt dažādu kategoriju personāla akcijas. Personāla akcijas dod vismaz tiesības saņemt dividendes un, ja personāla akcijas tiek piešķirtas par maksu, arī tiesības uz likvidācijas kvotu. Sabiedrības statūtos var noteikt, ka personāla akcijas dod arī balsstiesības un citas tiesības, kas var būt akcionāram.

Personāla akcijas var radīt nodokļu sekas trīs dažādos aspektos. Pirmkārt, brīdī, kad darbiniekiem tiek piešķirtas personāla akcijas. Tā kā saskaņā ar likumu personāla akcijas nav atsavināmas un darba attiecību izbeigšanas brīdī tās ir jānodod atpakaļ sabiedrībai, tas nav uzskatāms par darbinieka labumu, no kura ir jāmaksā IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas mainītos, ja personāla akcijas būtu atsavināmas – persona varētu saņemt ne tikai dividendes, bet arī nopelnīt no akciju cenas pieauguma.

Otrkārt, nodokļu sekas ir tad, kad tiek izmaksātas dividendes. Sadalītā peļņa Latvijā tiek aplikta ar UIN 20% (tomēr pirms likmes piemērošanas nodokļa bāzi dala ar koeficientu 0,8). Ja ir samaksāti 20% UIN no uzņēmuma peļņas, akcionāriem – Latvijas rezidentiem izmaksātās dividendes ir atbrīvotas no IIN. Nerezidentu situācija, kas saņem dividendes no Latvijas sabiedrības, ir atkarīga no viņu iekšzemes nodokļu likumiem un ar Latviju noslēgtajiem divpusējiem līgumiem.

Treškārt, nodokļu sekas varētu būt tad, kad personāla akcijas tiek nodotas atpakaļ sabiedrībai. Šis ir brīdis, kad varētu tikt noteikts IIN no kapitāla pieauguma. Ja personāla akcijas tika piešķirtas bez atlīdzības, tās bez atlīdzības tiek nodotas atpakaļ sabiedrībai, un tad kapitāla pieaugumu nevar konstatēt. Tomēr, ja personāla akcijas tika piešķirtas par atlīdzību, pozitīvā starpība starp šīs atlīdzības summu un iegūto kompensāciju tiek aplikta ar 20% IIN.* Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad personāla akcijas ir atsavināmas un persona tās pārdod. Vienīgais jautājums tur būtu par personāla akciju vērtību piešķiršanas brīdī, ja tās tiek piešķirtas bez maksas – vai jāņem vērā nominālvērtība vai vērtība, kas tajā brīdī atbilst iespējamajai likvidācijas kvotai? Labvēlīgāka būtu otrā, jo ​​tā ir tuvāk akciju reālajai vērtībai.

Tomēr, tā kā iepriekš aprakstītās nodokļu sekas (īpaši pirmā) likumā nav skaidri regulētas, ir ļoti vēlams izstrādāt paredzēto personāla akciju piešķiršanas shēmu un lūgt nodokļu administrācijai uzziņu par nodokļu sekām, kuras rastos, ja attiecīgā shēma tiktu izpildīta.

PERSONĀLA OPCIJAS

Personāla opcijām likumā nav dotas definīcijas, taču tās var raksturot kā tiesības nākotnē iegādāties akcijas par cenu, kas tika noteikta šo tiesību piešķiršanas brīdī. Svarīgi atzīmēt, ka akciju opcijas var izdot tikai akciju sabiedrība.

Likumā ir noteikts to personu loks, kurām var piešķirt personāla opcijas – sabiedrības darbinieki, valdes un padomes locekļi (vai šādas personas vienas sabiedrību grupas ietvaros).

Personāla opcijas nedrīkst atsavināt, ja statūtos vai personāla opciju izlaišanas noteikumos nav noteikts citādi.

Personāla opcijas tiek piešķirtas bez maksas. Ja akcijas pēc tam arī tiek iegūtas bez atlīdzības, izmantojot šīs personāla opcijas, vai par atlīdzību, kas ir zemāka par akciju nominālvērtību personāla opcijas izmantošanas brīdī, sabiedrība akcijas emitē uz sabiedrības nesadalītās peļņas rēķina vai to vērtība ir sedzama no speciāli izveidotām rezervēm.

Sabiedrības valde veic emitēto personāla opciju uzskaiti tādā pašā veidā, kā tas noteikts konvertējamām obligācijām. Emisijas process ir arī līdzīgs tam, kas paredzēts konvertējamām obligācijām.

Kas attiecas uz nodokļu sekām, vispārējais likuma noteikums ir tāds, ka ienākumi, kas gūti no personāla opcijām izrietošo tiesību īstenošanas, tiek aplikti ar 20% IIN likmi.* Ienākumi, kas gūti no personāla opcijām izrietošo tiesību īstenošanas ir atbrīvoti no nodokļa, ja vienlaikus iestājas šādi apstākļi:

• personāla opciju minimālais turēšanas periods (laiks no piešķiršanas dienas līdz dienai, kad persona ir tiesīga uzsākt opciju realizāciju) nav mazāks par 12 mēnešiem;
• minimālajā personāla opciju turēšanas periodā darbinieks ir darba tiesiskajās attiecībās ar sabiedrību, kas piešķīrusi personāla opcijas, vai ar personu, kas ir saistīta ar minēto sabiedrību;
• darba devējs ir iesniedzis nodokļu administrācijai noteikumu kopumu, ar kuru tiek regulēta personāla opciju emisija;
• opcijas tiek īstenotas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad tiek izbeigtas darba attiecības starp personu un darba devēju (vai ar to saistīto subjektu);
• sabiedrība, kas personai piešķīrusi personāla opcijas, vai ar to saistīta persona, nav piešķīrusi personai aizdevumu, kas nav atmaksāts līdz opciju īstenošanas brīdim (kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi, valsts finanšu attīstības institūcijas un komersantu, kuri izsniedz patēriņa kredītus, aizdevumi ir izslēgti no šī noteikuma).

Ja šie noteikumi netiek ievēroti, rodas jautājums, kāda būtu nodokļa bāze, kurai tiktu piemērots 20% IIN*? Persona noteikti iebilstu, ka nodokļa bāzei ir jābūt iegādāto akciju nominālvērtībai, savukārt nodokļu administrācija vēlētos palikt pie akciju reālās vērtības, kuru bez pienācīgas izpētes nav viegli noteikt. Vēl viena nodokļu administrācijas iespēja būtu ņemt vērā likvidācijas kvotu, ko var aprēķināt pēc publiski pieejamās informācijas.

PERSONĀLA DAĻAS

Personāla daļas zināmā mērā ir līdzīgas iepriekš aprakstītajām personāla akcijām. Būtiskākā atšķirība šeit ir tā, ka personāla daļas var emitēt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Tas ir patiešām nesens jauninājums – attiecīgie grozījumi Komerclikumā stājās spēkā tikai 2021. gada janvārī. Taču likums to regulē ļoti vispārīgi – SIA ir atvēlēta diezgan liela rīcības brīvība.

Proti, tagad likums ļauj sabiedrībai ar ierobežotu atbildību emitēt dažādu kategoriju kapitāla daļas. Vienīgais ierobežojums ir tāds, ka katrai daļu kategorijai ir jāatšķiras no citām kategorijām ar tiesību kopumu, kas izriet no šīm daļām, un katrai kategorijai ir savs nosaukums. Piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību var emitēt trīs dažādu kategoriju daļas – parastās daļas un personāla A daļas, un personāla B daļas, kur personāla A daļas un personāla B daļas atšķiras pēc dividendes apmēra, kas par tām pienākas – par B daļām ar koeficientu 0,8, bet par A daļām ar koeficientu 1.

Būtiski, ka vienlaicīgi ar daļu kategorijām tika ieviests arī izņēmums no proporcionalitātes principa – tagad peļņu var dalīt neproporcionāli katrai daļai – proporcija var atšķirties katrai daļu kategorijai. Tas nozīmē, ka, piemēram, par 50% daļu var faktiski saņemt 75% no peļņas utt.

Ar personāla daļām saistītās nodokļu sekas ir līdzīgas kā personāla akcijām. Taču, tā kā likums par IIN personāla daļas nemaz neregulē, nodokļu riski šeit parādās katrā solī. Brīdis, kad darbiniekiem tiek piešķirtas personāla daļas – ja SIA statūtos ir teikts, ka personāla daļas var atsavināt, un tās tiek piešķirtas bez atlīdzības, to var uzskatīt par labumu darbiniekiem, no kura jāmaksā IIN un jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Gluži otrādi – ja SIA statūtos teikts, ka personāla daļas nevar atsavināt, tās nav mantojamas un pēc darba attiecību izbeigšanās tās tiek nodotas atpakaļ SIA, nebūtu pamata par tām maksāt IIN un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Vienkāršākais šeit ir peļņas sadales brīdis – sadalāmajai peļņai piemēro 20% UIN (pirms likmes piemērošanas nodokļa bāzi dala ar koeficientu 0,8), un, ja 20% UIN no sabiedrības peļņas ir samaksāts, daļu turētājiem – Latvijas rezidentiem izmaksātās dividendes ir atbrīvotas no IIN. Nerezidentu situācija, kas saņem dividendes no Latvijas SIA, ir atkarīga no viņu iekšzemes nodokļu likumiem un ar Latviju noslēgtajiem divpusējiem līgumiem.

Kad personāla daļas tiek nodotas atpakaļ SIA vai atsavinātas (ja to atļauj SIA statūti), tas ir brīdis, kad tiek konstatēts iespējamais kapitāla pieaugums. Iespējamā nodokļa bāze būtu starpība starp personāla daļu vērtību, kad tās tika piešķirtas (ja tās tiek piešķirtas bez maksas) vai personāla daļu iegādes izmaksām (ja tās tika pirktas) un kompensāciju, kas saņemta no SIA ( ja tāda ir) vai no trešās personas saņemtā pirkuma cena. Ņemot vērā daudzos iespējamos variantus un iespējamo dažādo variantu savstarpējās kombinācijas, attiecīgi var atšķirties arī nodokļu sekas. Piemēram, ja darbiniekam bez atlīdzības tika piešķirtas 100 daļas ar kopējo nominālvērtību 100 EUR un pēc 2 gadiem persona pārtrauc darba attiecības, šīs 100 daļas tiek nodotas atpakaļ SIA (to nosaka statūti) bez atlīdzības, šādā gadījumā nebūtu kapitāla pieauguma, no kura būtu jāmaksā 20% IIN*. Cita situācija būtu, ja šīs daļas pirktu par 100 EUR un pēc darba attiecību izbeigšanas SIA izmaksātu kompensāciju, kas atbilstu likvidācijas kvotai EUR 700. Šajā gadījumā kapitāla pieaugums būtu EUR 700 – EUR 100 = EUR 600, no kuriem jāmaksā 20% IIN*.

Ņemot vērā iespējamo nodokļu jautājumu sarežģītību, kuri var izrietēt no personāla daļu piešķiršanas plāniem, ir nepieciešams izklāstīt paredzēto personāla daļu piešķiršanas plānu un pieprasīt no nodokļu administrācijas uzziņu par nodokļu sekām, kuras rastos, ja tiktu īstenots attiecīgais plāns. Pretējā gadījumā visi darba devēja labie nodomi var tikt pabojāti pēkšņu, neparedzētu nodokļu seku dēļ.

SECINĀJUMI

Ņemot vērā augstāk minēto, redzams, ka visi trīs instrumenti piedāvā darba devējiem iespēju nodrošināt labumus darbiniekiem ar samazinātām nodokļu sekām salīdzinājumā ar tradicionālajām prēmijām un darbinieku labumiem. Turklāt, šie instrumenti veido ciešākas attiecības ar darbiniekiem, mudinot viņus strādāt pie darba devēja ievērojami ilgāku laiku, nekā tas būtu sagaidāms attiecīgajā uzņēmējdarbības sektorā.

* Latvijas Ministru kabinets ir ieplānojis, ka no 2025. gada 1. janvāra kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla piemērojamā IIN likme būs 25,5%, un, kamēr jūs to lasāt, attiecīgie likuma grozījumi jau varētu būt pieņemti Saeimā un publicēti.