UR uzsāks kapitālsabiedrības likvidāciju, ja mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas netiks atklāti PLG
Spēkā esošais regulējums paredz, ka kapitālsabiedrībām bija pienākums atklāt savus PLG, iesniedzot pieteikumu UR līdz 2018.gada 1.martam. Tomēr liela daļa kapitālsabiedrību šo pienākumu vēl joprojām nav izpildījušas. Tāpēc ar Grozījumi noteikts, ja kapitālsabiedrība nav iesniegusi UR pieteikumu par tās PLG un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nenovērš minēto trūkumu, tad, pamatojoties uz UR lēmumu, tiek uzsākta kapitālsabiedrības likvidācija.
Jāņem vērā, ka UR par primāro mērķa grupu PLG atklāšanā ir noteicis sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Tāpēc visām kapitālsabiedrībām, jo īpaši minētās kategorijas kapitālsabiedrībām, būtu ieteicams nekavējoties iesniegt pieteikums UR par PLG reģistrāciju, lai izvairītos no neparedzētas uzņēmuma likvidācijas.
UR tiesības pieprasīt papildu dokumentāciju
Pēc Grozījumu spēkā stāšanās UR varēs pieprasīt papildus dokumentāciju, kas apstiprina pieteikumā par PLG reģistrāciju sniegtās informācijas patiesumu. Proti, pēc UR pieprasījuma būs jāiesniedz dokumenti, kas pamato PLG īstenoto kontroli, kā arī dokumenti, kas apstiprina PLG identificējošo informāciju (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopija, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņa vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināms dokuments).
Pienākums sniegt pamatojumu gadījumos, kad nav iespējams noskaidrot juridiskās personas PLG
Spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumos, ja juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, juridiskā persona šo faktu apliecina UR sniegtajā pieteikumā. Pēc Grozījumu spēkā stāšanās, juridiskai personai pieteikumā papildus būs jāpamato, kāpēc tā ir secinājusi, ka izmantojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus nav iespējams noskaidrot nevienu PLG. Turklāt pēc UR pieprasījuma, juridiskai personai būs jāsniedz papildus dokumentācija, kas šo pamatojumu apstiprina.
Turpmāk arī ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, kā arī pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas reģistrējušās nodokļu maksātāju reģistrā, būs jāatklāj PLG
Ar Grozījumiem noteikts, ka turpmāk PLG būs jāatklāj arī ārvalstu subjektu filiālēm un pārstāvniecībām, kuras reģistrētas UR vestajos reģistros, kā arī ārvalstu subjektu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) vestajā nodokļu maksātāju reģistrā. Likuma normas, kas nosaka pienākumu minētajiem subjektiem atklāt PLG stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.
Attiecīgi, tām ārvalstu subjektu filiālēm un pārstāvniecībām, kas reģistrētas UR vestajos reģistros, būs pienākums atklāt PLG, iesniedzot pieteikumu UR līdz 2021.gada 1.janvārim. Ja līdz 2021.gada 1.janvārim netiks reģistrēti PLG, ārvalstu subjekta filiāles un pārstāvniecības tiks izslēgtas no reģistra.
Savukārt, ārvalstu subjekta pastāvīgajam pārstāvniecībām, kas reģistrētas VID vestajā nodokļu maksātāju reģistrā būs pienākums atklāt PLG, iesniedzot pieteikumu VID līdz 2021.gada 1.janvārim. Ja līdz 2021.gada 1.janvārim netiks reģistrēti PLG, ārvalstu subjekta pastāvīgā pārstāvniecība tiks izslēgta no nodokļu maksātāju reģistra.
UR reģistrēs PLG pēc noklusējuma
Spēkā esošais regulējums paredz noteiktus izņēmumus, kad juridiskas personas var nesniegt pieteikumu UR par PLG, ja juridiskās personas PLG statuss jau izrietēja no attiecīgo fizisko personu statusa juridiskajā personā. Proti, pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka PLG ir: (1) SIA dalībnieki – fiziskas personas, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu; (2) personālsabiedrības biedri, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru; (3) individuālo uzņēmumu īpašnieki; (4) zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki; (5) nodibinājumu valdes locekļi. Minētajos gadījumos juridiskajām personām pienākums iesniegt pieteikumu UR bija tikai tad, ja PLG ir cita persona.
Pēc Grozījumu spēkā stāšanās UR augstāk norādītajos gadījumos pēc noklusējuma reģistrēs attiecīgās fiziskās personas kā PLG, ja vien līdz 2019.gada 1.jūlijam UR nebūs iesniegta informācija, ka PLG ir cita persona.
Bargāki sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar PLG atklāšanas pienākuma neievērošanu
Vienlaicīgi, 2019.gada 6.jūnijā 3.lasījumā atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargāku sodu nodarījumiem par likumā noteikto ziņu par PLG nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Proti, papildus noteikts, ka fizisko personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 1 gadam (iepriekš bargākais sods – īslaicīga brīvības atņemšana). Savukārt, ja ar minētajām darbībām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, tad personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem (iepriekš bargākais sods – brīvības atņemšana līdz 1 gadam).
Ja Jums nepieciešama palīdzība PLG reģistrācijā vai ja Jums ir citi jautājumi saistībā ar gaidāmajām izmaiņām, aicinām Jūs sazināties ar Leinonen Latvia juristu komandu.
Informāciju sagatavoja Leinonen Latvija, Nodokļu un Juridisko konsultāciju departaments.
