No 1. augusta spēkā stājušies vērienīgi grozījumi Latvijas Darba likumā. Lai gan jau šobrīd Latvijas Darba likumā ir ietvertas vienas no stingrākajām prasībām ES darbinieku aizsardzības jomā, jaunākās izmaiņas ir pastiprinājušas darbiniekiem nodrošināto aizsardzību. Tāpat šīs ir vēsturiskas izmaiņas, aptverot viendzimuma pāru attiecību aizsardzību nodarbinātības jomā, tādējādi sniedzot papildu stimulus ģimenes veidošanai.
Latvijas Darba likuma grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem piemērošanu, kā arī nodrošināt atbilstību Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra lēmumam lietā Nr. 2019-33-01, paredzot atvaļinājumu bērna mātes partnerei.
Esam apkopojuši izmaiņas un iedalījuši tās tematiskās grupās.
Pārbaudes laiks darbam uz noteiktu laiku
Kā zināms, darba līgumus var noslēgt uz nenoteiktu laiku, tas ir, līdz brīdim, kad līgums tiek izbeigts, abām pusēm noslēdzot vienošanos par darba līguma izbeigšanu vai vienai no pusēm paziņojot par darba līguma izbeigšanu. Pārbaudes laikā abām pusēm ir tiesības uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Līdz šim maksimālais atļautais pārbaudes laiks bija 3 (trīs) mēneši, kas bieži vien radīja apstākļus, kad uz šo pašu laiku tika noslēgts terminēts darba līgums, līdz ar to darbiniekam nebija aizsardzības, noslēdzot terminētu darba līgumu. Lai gan vienmēr tika mudināts saīsināt pārbaudes laika termiņus, beidzot šis apsvērums ir atzīts ar likumu.
Ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, pārbaudes laiks tiek saīsināts šādos gadījumos:
- ja līgums ir noslēgts uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem, pārbaudes laiks var būt līdz 1 mēnesim;
- ja līgums ir noslēgts uz laiku līdz 1 (vienam) gadam, pārbaudes laiks var būt līdz 2 mēnešiem.
Darba līgumā iekļaujamā informācija (papildinājumi)
Bieži vien darbinieki joprojām nav informēti par savām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz darba laiku, atpūtas laiku un līguma izbeigšanu. Analizējot diskusijas sociālajos tīklos un darba aizsardzības iestādēm iesūtītos jautājumus, bieži vien tie ir par līguma izbeigšanu un pieļaujamo termiņu, kādā līgumu var izbeigt. Ņemot vērā, ka bieži vien darba līgums un darba kārtības noteikumi ir vienīgie informācijas avoti par tiesībām, ko darbinieki izmanto, ir paplašināts darba līgumā obligāti norādāmās informācijas apjoms. Papildus pašreizējai darba līgumā vai iekšējās kārtības noteikumos obligāti norādāmajai informācijai ir jānorāda arī turpmāk minētā informācija:
- Ja darbiniekam nav noteiktas darba vietas, tad darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu. Tas palīdz arī attālināti strādājošajiem un samazina administratīvo pasākumu skaitu, kas jāveic, ja darbinieks uz laiku vai pastāvīgi maina dzīvesvietu.
- Ja ir panākta vienošanās par nepilnu darba laiku un darba laiks ir pilnībā vai lielākoties neparedzams:
- tiek noteikts, ka darba laiks ir mainīgs, iekļaujot informāciju par nolīgto garantēto apmaksāto darba laiku 1 (viena) mēneša laikā;
- tiek noteikts laiks, kurā darbinieks var veikt darbu vai kurā viņam tas ir jāveic;
- tiek norādīta informācija par minimālo brīdinājuma termiņu par darba sākšanu vai pārtraukšanu.
- Pārbaudes laika ilgums (maksimālais pārbaudes laiks līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, ir 3 (trīs) mēneši).*
- Darbinieka tiesības uz apmācību, ja šādas tiesības ir paredzētas.
- Sociālās apdrošināšanas iestādes, kas saņem sociālās apdrošināšanas maksājumus, ja darba devējs ir atbildīgs par sociālo aizsardzību (piemēram, ja darba devējs maksā sociālo nodokli, tad jānorāda iestāde, kas saņem sociālo nodokli).
- Informācija par darba līguma izbeigšanu (gan attiecībā uz darbinieka, gan darba devēja uzteikumu).
* Darba koplīgumā puses varēs vienoties par pārbaudes laiku, kas ir ilgāks par 3 (trīs) mēnešiem, bet ne ilgāks par 6 (sešiem) mēnešiem, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni.
Ja šī informācija ir aizstāta ar atsauci uz attiecīgajiem likuma pantiem un iekšējiem noteikumiem vai darba koplīguma (ja tāds ir noslēgts) noteikumiem, darba devējam jānodrošina, lai informācija būtu pieejama darbiniekiem bez maksas, būtu saprotama, pilnīga un viegli pieejama, tostarp elektroniski, izmantojot tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas. Piemēram, ja darba līgumā ir norādītas atsauces uz Darba likuma pantiem, darbiniekiem ir jābūt pieejamai vai nu Darba likuma kopijai, vai datoram, lai darbinieki varētu iepazīties ar savām tiesībām, uz kurām līgumā ir norādītas atsauces.
Turpmāk darba devējiem būs pienākums informēt visus darbiniekus par grozījumiem darba koplīgumā un darba kārtības noteikumos pirms to stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā to spēkā stāšanās dienā.
Atsauces stundas un darba grafiks
Darba likuma grozījumos darba laiks ir definēts kā precīzs laiks, kad darbinieks sāk un beidz darbu. Atsauces stundas un dienas ir noteiktas dienas, kurās pēc darba devēja pieprasījuma var veikt darbu. (Piemēram, klasiskais darba laiks – 40 (četrdesmit) stundas nedēļā, strādājot no plkst. 09.00 līdz plkst. 18.00, ar vienu stundu ilgu pusdienas pārtraukumu, ir jānosaka darba līgumā).
Ja darbinieka darba grafiks ir neprognozējams, darbinieku var nodarbināt tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās atsauces stundās un dienās, un darba devējs ir pienācīgi paziņojis darbiniekam precīzu darba veikšanas laiku. Ja darba devējs šo pienākumu neizpilda, darbiniekam ir tiesības neierasties darbā, bet viņam ir tiesības saņemt atlīdzību, ko viņš būtu saņēmis, ja būtu veicis darbu. (Šis gadījums tiks uzskatīts par piespiedu dīkstāvi.)
Darba laika korekcijas personīgās aprūpes vajadzībām
Darbiniekam, kuram ir bērns līdz 8 (astoņu) gadu vecumam vai kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Darba devējam ir pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu 1 (viena) mēneša laikā. Šādos gadījumos darbiniekam ir tiesības prasīt iespēju veikt darbu attālināti.
Darba devējam tagad ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šāds atvaļinājums jāpiešķir ne ilgāk kā uz 5 (piecām) darba dienām viena gadā, un to var izmantot pa daļām.
Bērna kopšanas atvaļinājums
Daļējs bērna kopšanas atvaļinājums nevar būt īsāks par 1 (vienu) kalendāro nedēļu. Tomēr darbiniekam ir tiesības pieprasīt elastīgu bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu.
Bērna tēvam turpmāk būs tiesības uz 10 darba dienas ilgu atvaļinājumu, ko varēs izmantot tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta) vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības, tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienas ilgu atvaļinājumu. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Šie grozījumi nodrošina atbilstību Satversmes tiesas lēmumam lietā Nr. 2019-33-01.
Līgumos, kas noslēgti līdz 2022. gada 31. jūlijam, ir jāveic attiecīgi grozījumi, lai tie atbilstu jaunajiem noteikumiem.
Ja atpazīstat izmaiņas, kas vēl nav iekļautas jūsu darba līgumos vai darba kārtības noteikumos, vai arī vēlaties sīkāk izprast veiktos grozījumus darba tiesībās, aicinām sazināties, lai saņemtu konsultāciju.
[user1]156.pants. Bērna kopšanas atvaļinājums
(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
(2) Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Atvaļinājuma daļa nevar būt īsāka par vienu nepārtrauktu kalendāra nedēļu.
