Šī gada aprīlī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts likuma ”Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projekts (Likumprojekts), kas paredz nodokļu maksātājiem pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti, pārskata struktūru un saturu, pārskatā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī to, ka pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Šajā rakstā sīkāk par to, kādi tiesību akti šobrīd nosaka pienākumu iesniegt pārskatus, kam un kad tie būs jāiesniedz.
Jau kopš 2008. gada ESAO jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kuras locekle kopš 2016. gada ir arī Latvija, plāno un veic pasākumus agresīvas nodokļu plānošanas ierobežošanai. Viens no svarīgiem pasākumiem ir bāzes erozijas peļņas sadales (BEPS) pretpasākumu plāns, kas ietver 15 dažādus pasākumus. Viens no plašā pasākumu plāna punktiem ir darījumu starp saistītiem uzņēmumiem kontrole, informācijas par tirgus cenām jeb transfertcenām apkopošana un dokumentācijas pārbaude. Šajā pasākumu blokā ietverti vairāki pasākumi, kas attiecībā uz starptautiskajām uzņēmumu grupām[1] (Grupas) ir jāveic valstīm – ESAO loceklēm, tai skaitā pienākums grupām iesniegt ikgadējo pārskatu (country – by country – report jeb CBC) nodokļu administrācijām par grupu uzņēmumiem pa valstīm.
Tādējādi Likumprojekts izstrādāts, lai veiktu ESAO BEPS pretpasākumu plānā paredzētos pasākumus un izpildītu prasības, kas attiecībā uz pārskatu iesniegšanu noteiktas Eiropas Savienības Padomes Direktīvā 2016/881[2]. Direktīvas prasības paredz, ka Grupu pārskatos ir jāietver galvenie finanšu dati pa uzņēmumiem par fiskālo gadu, tai skaitā par peļņu, samaksāto ienākuma nodokli, pamatkapitālu, darbinieku skaitu utml, dalībvalstīm tās bija jāpārņem savos tiesību aktos līdz šī gada 4. jūnijam
Kam ir saistošas Direktīvas prasības? Prasība sniegt pārskatus attiecas uz Grupu, kuras kopējie konsolidētie grupas ieņēmumi par fiskālo gadu pārsniedz 750 miljonus euro. Pārskatu par visu Grupu savā nodokļu administrācijā iesniedz Grupas pārskatu sniedzošais uzņēmums, kas saskaņā ar Direktīvu var būt šādas Grupas galīgais mātesuzņēmums, surogātmātes uzņēmums vai Grupas sastāvā esošs uzņēmums, ja kādu iemeslu dēļ galīgais mātesuzņēmums pārskatu nevar iesniegt. Pārskata iesniedzējas valsts nodokļu administrācijai ir pienākums informāciju par pārskatā norādītajiem Grupas uzņēmumiem citās valstīs nosūtīt attiecīgo valsti nodokļu administrācijām.
Galīgais mātesuzņēmums ir uzņēmums, kam tieši vai netieši pieder tāda pietiekama līdzdalība vienā vai vairākās citās šādas starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošās vienībās, ka tai ir nepieciešams sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar grāmatvedības principiem, ko vispārīgi piemēro minētās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā, vai arī tai šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja minētās vienības līdzdalības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā tās nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā.
Surogātmātes uzņēmums ir uzņēmums, kuru Grupa ir iecēlusi kā vienīgo galīgā mātesuzņēmuma aizstājēju, lai šādas Grupas vārdā iesniegtu pārskatu par katru valsti.
Tādējādi pārskats Grupas sastāvā esošam uzņēmumam nav jāsniedz, ja tas nav uzskatāms par Grupas galīgo mātesuzņēmumu un Grupa tam nav uzlikusi pienākumu iesniegt Grupas pārskatu.
Tomēr, Direktīva nosaka, ka jebkurš Grupas sastāvā esošs uzņēmums vai pastāvīgā iestāde ne vēlāk kā līdz Grupas fiskālā gada pēdējai dienai informē savu nodokļu administrāciju par savu statusu, t.i. vai tā ir galīgais mātesuzņēmums, surogātmātes uzņēmums vai Grupas sastāvā esoša vienība un par to, kas ir Grupas pārskatu sniedzošais uzņēmums un kas ir tā nodokļu rezidences valsts.
Cik bieži un kad pārskats ir jāiesniedz? Pirmais pārskats Grupai, ja tās konsolidētais ienākums pārsniegs 750 miljonus euro būs jāiesniedz par fiskālo gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Pārskats savai nodokļu administrācijai ir jāiesniedz reizi gadā 12 mēnešu laikā pēc Grupas fiskālā gada pēdējās dienas.
Jāatzīmē, ka Direktīvā paredzētas tiesības dalībvalstīm noteikt soda sankcijas par ziņošanas prasību neizpildi.
Finanšu ministrija, pamatojoties uz Direktīvas normām ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumus, kas tuvākajā laikā tiks publicēti un apstiprināti.
Citi pasākumi. BEPS pretpasākumu plānā ir paredzētas arī citas aktivitātes, kas jāveic valstīm – ESAO loceklēm:
1) Grupām būs jāsniedz nodokļu administrācijām vispārēja informācija (galvenais fails) par vispasaules uzņēmējdarbību un transfertcenu politiku,
2) katra valsts noteiks prasības par to, kāda veida detalizēta informācija Grupu uzņēmumiem būs jāiesniedz nodokļu administrācijai attiecībā uz transfertcenu dokumentāciju (vietējais fails).
Šobrīd Finanšu ministrijā tiek izstrādāts likumprojekts papildinājumiem likumā ‘Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz VID iesniedzamās transfertcenu dokumentācijas saturu un apjomu. Likumprojekts vēl nav publicēts, arī konkrētāki termiņi tam, kad papildinājumi varētu tikt pieņemti Saeimā, pagaidām nav zināmi.
[1] Uzņēmumu grupa, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas dažādās jurisdikcijās (Direktīva 2016/881, III pielikums)
[1] Direktīva par obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā
