Jaunais likums tika izstrādāts balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnijā pieņemtās direktīvas 2013/34/ES noteiktajām prasībām. Ieviešot minētās direktīvas principus jaunajā likumā, atsevišķām kategorijas sabiedrībām tiks samazināts ar gada pārskata sagatavošanu saistītais administratīvais slogs. Zemāk par svarīgāko.
Sabiedrību sadalījums pa kategorijām
Saskaņā ar likumu komercsabiedrības tiks iedalītas kategorijās atbilstoši tam, vai komercsabiedrība kārtējā un iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim sekojošiem kritērijiem:
|
|
Kritēriji |
Mikrosabiedrība |
Maza sabiedrība |
Vidēja sabiedrība |
Liela sabiedrība |
|
1. |
bilances kopsumma |
350 000 euro |
4 000 000 euro |
20 000 000 euro |
ja pārsniedz vismaz divus no trim vidējas sabiedrības kritērijus |
|
2. |
neto apgrozījums |
700 000 euro |
8 000 000 euro |
40 000 000 euro |
|
|
3. |
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā |
10 |
50 |
250 |
Aprēķinot konsolidēti, mazam, vidējam vai lielam koncernam tiks piemēroti tie paši kritēriji, kas atbilst mazas, vidējas vai lielas sabiedrības kritērijiem. Aprēķinot nekonsolidēti, ir paredzēts, ka koncerniem piemērojamie kritēriji “bilances kopsumma” un “neto apgrozījums” būs jāpalielina par 20%.
Gada pārskata un finanšu pārskata saturs
Turpmāk mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām vairs nebūs jāsagatavo naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats; vienīgās finanšu pārskata sastāvdaļas būs bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskata pielikums. Turklāt finanšu pārskata pielikumā būs ievērojami samazināts sniedzamās informācijas daudzums. Piemēram, nebūs jāatšifrē vidējais darbinieku skaits sadalījumā pa kategorijām, pamatkapitāla sastāvs pa akcijām un daļām, darījumi ar saistītām pusēm, bilancē neiekļautās vienošanās, atliktā nodokļa aktīvu vai saistību atlikumi uz gada sākumu un beigām, nebūs jāatšifrē arī neto apgrozījums.
Papildus tam, visas mikrosabiedrības būs atbrīvotas no vadības ziņojuma sagatavošanas, bet sabiedrības, kas atbilst mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju noteiktajiem kritērijiem (t.i. bilances kopsumma – 50 000 euro; neto apgrozījums – 100 000 euro; vid.darbinieku skaits pārskata gadā – 5) – arī no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas.
Zvērināta revidenta revīzijas un ierobežotas pārbaudes nosacījumi
Jaunajā likumā ir paredzēti ievērojami augstāki kritēriji, kurus sasniedzot uzņēmumam būs pienākums savu gada pārskatu pakļaut zvērināta revidenta revīzijai, nekā līdz šim noteiktie.
Turpmāk zvērināta revidenta revīzijai būs pakļautas visas lielas un vidējas sabiedrības, kā arī mazas sabiedrības, kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniegs divus no sekojošiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma – 800 000 euro;
2) neto apgrozījums – 1 600 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits – 50,
kā arī tās mazās sabiedrības, kuras ir koncerna mātes sabiedrības, vai mazā sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība.
Mazās sabiedrības būs pakļautas zvērināta revidenta veiktai gada pārskata ierobežotai pārbaudei, ja konkrētā sabiedrība netiek pakļauta obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no sekojošiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma – 400 000 euro;
2) neto apgrozījums – 800 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits – 25.
Tajā pašā laikā maza sabiedrība tā vietā, lai veiktu tikai ierobežoto pārbaudi, varēs izvēlēties zvērināta revidenta pilno revīziju.
Gada pārskata datu ierobežotā pārbaude paredzēta, lai veicinātu finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanu, tai skaitā, finanšu pārskatā norādītās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas atbilstību un “četru acu principa” ievērošanu.
Gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, kas atbilst jaunā likuma prasībām, pirmo reizi būs iesniedzams par 2016. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2016. gada 1.janvārī vai 2016. kalendārā gada laikā).
