Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Darba līgumā jāuzrāda darba samaksas apmēru un izmaksas laiku. Informāciju par darba samaksu var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tai skaitā tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas. (40.pants)
Atbilstoši Darba likumam, darba līgumā tiek norādīts mēnešalgas apmērs, ja darbiniekam tiek piemērota darba laika alga vai arī stundas samaksa. Ja darbiniekam tiek piemērota akordalga, tad darba līgumā ir jānorāda atsauce uz uzņēmumā izstrādātajiem normatīvajiem aktiem (nolikums, noteikumi), kuri ka tas ir minēts likuma 40.pantā, darbiniekam ir brīvi pieejami. Minētās summas ir norādāmas kā bruto alga, tas ir pirms nodokļu aprēķināšanas un ieturēšanas. Var rasties jautājums, kāpēc neuzrādīt neto algu (izmaksājamo algu)? Jāatceras ka neto alga var mainīties atkarībā no neapliekamā minimuma un apgādājamo skaita, vai darbinieks ir noradījis konkrēto uzņēmumu kā pamata darba vietu. Pieņemot darbā darbinieku, tam ir jāizskaidro kāda būs iespējamā neto alga, pamatojoties uz potenciālā darbinieka sniegto informāciju.
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. (59.pants)
Laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksu un prēmiju sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam (62.pants). Darba koplīgums nav obligāts, to izstrādā un pieņem uzņēmumā pēc darba devēja izvēles. Darba koplīgumā parasti norāda dažādus papildus motivātorus darbiniekiem, piemēram, apmaksātu ēdināšanu.
Darba līgumā ir jānorāda arī iespējamās piemaksas:
- par nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (67.pants);
- par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (68.pants).
Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot (71.pants). Parasti šo darba samaksas aprēķinu darbinieki saņem savā e-pastā, jāpiezīmē ka minētajam dokumentam ir tikai informatīva funkcija.
Ņemot vēra to, ka daudzi uzņēmumi izmanto grāmatvedības uzskaiti kā ārpakalpojumu un uzņēmumā grāmatveža uz vietas nav, tas būtu jādara konkrētā uzņēmuma vadībai.
Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu (61.pants).
Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē (likums Par valsts sociālo apdrošināšanu, 20.4 pants).
2024.gadā minētā bruto algas minimālā summa par ceturksni ir 2100 EUR arī nepilna darba laikā režīmā strādājošajam. Normatīvajos aktos ir noteiktas personas, par kurām nav obligāti jāveic minimālās sociālās iemaksas (galvenās šo personu grupas):
- personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);
- personu ar I un II grupas invaliditāti;
- personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.
- personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;
- personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
- personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
- personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.
Tātad šīm personām darba līgumā var norādīt bruto algu mazāku par 700 EUR mēnesī vai, norādot stundas samaksu un veicot stundu uzskaiti, var būt bruto alga, kas nesasniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru.
