Slēdzot darba līgumus saskaņā ar Latvijas regulējumu, ir jāņem vērā Darba likuma 40.pantā ietvertie nosacījumi par darba līgumu saturu. Darba līgumos norādāms: darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), personas kods vai reģistrācijas numurs, adrese, darba tiesisko attiecību sākuma datums, paredzamais ilgums, darba vieta, darbinieka arods, amats, specialitāte un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums, darba samaksas apmērs un izmaksas laiks, nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums, darba līguma uzteikuma termiņš, norāde uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.
Papildus darba līgumus ieteicams papildināt arī ar citiem punktiem, kas nākotnē varētu atvieglot iespējamo strīdu risināšanu ar darbinieku. It īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja uzņēmums ir reģistrēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet darbinieka patstāvīga nodarbinātība plānota citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. Jūnija regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) 8.pants, kā arī Latvijas Darba likuma 13.pants paredz tiesības līgumslēdzējiem līgumā izdarīt izvēli par tās valsts regulējumu, kas piemērojams individuālam darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām. Izvēlei jābūt skaidri izteiktai līgumā, vai skaidri saprotamai no līguma noteikumiem.
Sastādot darba līgumus, būtu lietderīgi ņemt vērā arī komersanta saimnieciskās darbības un konkrētā amata īpatnības. Lai novērstu iespējamos individuālos konfliktus, darba līgumos ieteicams ietvert noteikumus par zaudējumu atlīdzināšanu, konkurences ierobežojumu, komercnoslēpuma neizpaušanas pienākumu, atrunu par tiesībām uz intelektuālo īpašumu un citu svarīgu informāciju.
Ja Jums ir nepieciešama palīdzība darba līgumu sastādīšanā vai papildināšanā, lūdzu sazinieties ar mums: http://www.leinonen.lv/kontakti.
