Nodokļu ziņas decembrī 2019

Ar 2019.gada 13.novembra Grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris.

VID arī paziņos darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam.

Nodokļa maksātājiem, saņemot informāciju no VID, ka sadarbības partneris ir uzskatāms par riskantu, ir ieteicams pārvērtēt turpmāko sadarbību ar attiecīgo partneri. Jo līdz ar paziņojuma nosūtīšanu, VID pastāv iespēja nodokļa maksātājam liegt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, balstoties uz riskantā darījuma partnera izsniegto nodokļa rēķinu.

Veikti arī grozījumi minētā likumā 60.pantā saistībā ar valdes locekļu atbildību, ja nokavēti nodokļu maksājumi. Lai VID efektīvāk varētu īstenot piedziņas funkcijas, tiek noteikts, ka VID piedziņas prasību varēs veikt ne tikai pret valdes locekli, bet arī pret personu, kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus. Paplašināts arī 1.punkta 3. daļas kritērijs, kuram izpildoties, VID ir tiesības veikt piedziņu pret minētajām personām. Proti, saskaņā ar VID datiem, visbiežāk piedziņu pret valdes locekli nevarēja veikt, jo neizpildījās kritērijs saistībā ar aktīvu atsavināšanu pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanos tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma(1) izpratnē. Lai to novērstu, grozījumi dod tiesības VID veikt piedziņu pret valdes locekli arī tad, ja uzņēmuma aktīvi tiks atsavināti pirms nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanos un neatkarīgi no tā, kam uzņēmuma aktīvi tiks atsavināti.

Grozījumi Ministru Kabineta noteikumos Nr. 676, Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai
Ar 2020.gada 1.janvāri tiks palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums un gada ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo ienākumu.

Izmaiņas ir šādas:

–         maksimālais gada neapliekamais ienākums tiek palielināts no 3000 euro (t.i., 250 euro mēnesī) līdz 3600 euro (t.i., 300 euro mēnesī);
–         gada neapliekamais ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu tiek palielināts no 5280 euro (t.i., 440 euro mēnesi) uz 6000 euro (t.i., 500 euro mēnesī);
–         piemērojamais koeficients diferencētā neapliekamā ienākuma aprēķināšanā tiek palielināts no 0,32895 uz 0,42857.

Ir precizēts neapliekamā minimuma aprēķina formulās piemērojamais koeficients – ienākumu pieauguma koeficients 1,09, ar ko paredzēts novērst situāciju, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem gada laikā pieaugot ienākumiem, rodas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas.

Līdz ar šiem grozījumiem darbiniekiem, kuru bruto alga ir robežās no 300 euro līdz 1200 euro, neto alga nedaudz, bet palielināsies.

Grozījumi Ministru Kabineta noteikumos Nr. 969, Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi

No 2019.gada 29.novemba vairs nav obligāta prasība sagatavot rīkojumu par komandējumu ar parakstu. Turpmāk rīkojumu varēs sagatavot elektroniski, bez paraksta, ja to uzņēmuma elektroniskajā sistēmā ir apstiprinājis vadītājs vai tā pilnvarotā persona.

Ir palielināti dienas naudas un viesnīcu kompensāciju apmēri komandējumiem un darba braucieniem Latvijā un ārvalstīs, attiecīgi ir precizēti MK noteikumu 1. un 2.pielikums.

Dienas naudas norma Latvijā paaugstināta no 6 euro līdz 8 euro un izdevumu norma par viesnīcu Rīgā – 120 euro par diennakti un citās apdzīvotās vietās – 60 euro par diennakti.

Izdevumu normas par viesnīcu paaugstinājums noteikts arī darba braucieniem. Braukšanas faktiskos izdevumus LR teritorijā sabiedriskajā transportā (arī taksometros), ja tā izmantošana ir bijusi pamatota, varēs atlīdzināt pilnā apmērā, ja ir iesniegti izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti.