Darba dev\u0113jiem Latvij\u0101 ir pieejami tr\u012bs inovat\u012bvi r\u012bki person\u0101la motiv\u0113\u0161anai: person\u0101la akcijas, person\u0101la da\u013cas un person\u0101la opcijas. Katrs uz\u0146\u0113mums var izv\u0113l\u0113ties variantu, kas vislab\u0101k atbilst t\u0101 m\u0113r\u0137iem un vajadz\u012bb\u0101m. \u0160ie instrumenti ne tikai uzlabo darbinieku iesaisti, bet ar\u012b pied\u0101v\u0101 elast\u012bbu, lai apmierin\u0101tu da\u017e\u0101das uz\u0146\u0113muma strat\u0113\u0123ijas.<\/p>\n\n\n\n
P\u0113d\u0113jos gados Latvij\u0101 ir nov\u0113rojams nep\u0101rtraukts spiediens uz darba dev\u0113jiem attiec\u012bb\u0101 uz darbinieku atalgojumu. Proti, pieejamais darbasp\u0113ks skaitliski da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c samazin\u0101s, un tas liek darba dev\u0113jiem konkur\u0113t par lab\u0101ko darbinieku da\u013cu.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101p\u0113c strauji pieaug atalgojums, tiek izdom\u0101tas da\u017e\u0101das jaunas pr\u0113miju sist\u0113mas un labumi, lai notur\u0113tu darbiniekus.<\/p>\n\n\n\n
Probl\u0113ma gan ar to ir t\u0101da, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no pr\u0113mij\u0101m (maks\u0101jumi naud\u0101 par sasniegumiem u.c.) un labumiem (uz\u0146\u0113muma automa\u0161\u012bna u.c.) ir saist\u012bti ar nodok\u013cu sek\u0101m darba dev\u0113jam \u2013 iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca (IIN), soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksu, uz\u0146\u0113mumu vieglo transportl\u012bdzek\u013cu nodok\u013ca un visbeidzot pat uz\u0146\u0113muma ien\u0101kuma nodok\u013ca (UIN) veid\u0101. Tas padara spiedienu uz darba dev\u0113jiem v\u0113l smag\u0101ku, it \u012bpa\u0161i, ja apzin\u0101mies, ka \u0161ie labumi un pr\u0113mijas nerada ilgsto\u0161u \u200b\u200b\u200b\u200bsaikni starp darbiniekiem un uz\u0146\u0113mumu.<\/p>\n\n\n\n
Sabiedr\u012bbas \u012bpa\u0161niekiem vienm\u0113r ir bijusi iesp\u0113ja k\u0101das sabiedr\u012bbas kapit\u0101la da\u013cas pie\u0161\u0137irt lab\u0101kajiem darbiniekiem vai \u013caut tiem t\u0101s ieg\u0101d\u0101ties. Ta\u010du \u0161ie varianti ir saist\u012bti ar liel\u0101m izmaks\u0101m, pirmaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 darba dev\u0113jam, jo \u200b\u200bno \u0161\u0101du kapit\u0101la da\u013cu v\u0113rt\u012bbas maks\u0101jams IIN un soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas, otr\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u2013 darba \u0146\u0113m\u0113jam, jo \u200b\u200b\u0161\u0101du kapit\u0101la da\u013cu v\u0113rt\u012bba var b\u016bt tik liela, ka vi\u0146i nevar at\u013cauties ieg\u0101d\u0101ties attiec\u012bgu kapit\u0101la da\u013cu daudzumu, lai tam b\u016btu k\u0101ds v\u0113r\u0101 \u0146emams ekonomisks izdev\u012bgums (lai sa\u0146emtu dividendes vai g\u016btu ien\u0101kumus no to v\u0113rt\u012bbas pieauguma). Turkl\u0101t parast\u0101s kapit\u0101la da\u013cas \u013cauj to \u012bpa\u0161niekiem ne tikai sa\u0146emt dividendes, bet ar\u012b piedal\u012bties sabiedr\u012bbas p\u0101rvald\u0113, un \u013coti sadrumstalota \u012bpa\u0161nieku strukt\u016bra var negat\u012bvi ietekm\u0113t sabiedr\u012bbas p\u0101rvald\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n
Akciju sabiedr\u012bb\u0101m jau sen (eso\u0161aj\u0101 form\u0101 kop\u0161 2017. gada j\u016blija) past\u0101v\u0113jusi iesp\u0113ja pie\u0161\u0137irt person\u0101la akcijas saviem darbiniekiem, valdes un padomes locek\u013ciem (vai \u0161\u0101d\u0101m person\u0101m vienas sabiedr\u012bbu grupas ietvaros), ta\u010du ar to ir saist\u012bti ar\u012b b\u016btiski ierobe\u017eojumi.<\/p>\n\n\n\n
Proti, person\u0101la akcijas var izlaist tikai akciju sabiedr\u012bbas, un t\u0101s saska\u0146\u0101 ar likumu nedr\u012bkst atsavin\u0101t. Darba attiec\u012bbu izbeig\u0161anas vai akcion\u0101ra n\u0101ves gad\u012bjum\u0101 person\u0101la akcijas saska\u0146\u0101 ar likumu tiek nodotas atpaka\u013c sabiedr\u012bbai. Sabiedr\u012bbas stat\u016btos var paredz\u0113t noteikumus, kas at\u0161\u0137iras no iepriek\u0161min\u0113t\u0101. Ja person\u0101la akcijas ir pie\u0161\u0137irtas par atl\u012bdz\u012bbu, sabiedr\u012bba izmaks\u0101 personai vai attiec\u012bgi mantiniekam atl\u012bdz\u012bbu, kuras apm\u0113ram j\u0101b\u016bt vien\u0101dam ar summu, ko akcion\u0101rs ieg\u016btu, sadalot sabiedr\u012bbas mantu likvid\u0101cijas gad\u012bjum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 jau min\u0113ts iepriek\u0161, person\u0101la akcijas var pie\u0161\u0137irt bez maksas vai par maksu. Ja person\u0101la akcijas tiek pie\u0161\u0137irtas bez atl\u012bdz\u012bbas, akcijas izsniedz uz sabiedr\u012bbas nesadal\u012bt\u0101s pe\u013c\u0146as r\u0113\u0137ina. Izlaisto person\u0101la akciju kop\u0113j\u0101 nomin\u0101lv\u0113rt\u012bba nedr\u012bkst p\u0101rsniegt 10 procentus no sabiedr\u012bbas pamatkapit\u0101la.<\/p>\n\n\n\n
Sabiedr\u012bba var emit\u0113t da\u017e\u0101du kategoriju person\u0101la akcijas. Person\u0101la akcijas dod vismaz ties\u012bbas sa\u0146emt dividendes un, ja person\u0101la akcijas tiek pie\u0161\u0137irtas par maksu, ar\u012b ties\u012bbas uz likvid\u0101cijas kvotu. Sabiedr\u012bbas stat\u016btos var noteikt, ka person\u0101la akcijas dod ar\u012b balssties\u012bbas un citas ties\u012bbas, kas var b\u016bt akcion\u0101ram.<\/p>\n\n\n\n
Person\u0101la akcijas var rad\u012bt nodok\u013cu sekas tr\u012bs da\u017e\u0101dos aspektos. Pirmk\u0101rt, br\u012bd\u012b, kad darbiniekiem tiek pie\u0161\u0137irtas person\u0101la akcijas. T\u0101 k\u0101 saska\u0146\u0101 ar likumu person\u0101la akcijas nav atsavin\u0101mas un darba attiec\u012bbu izbeig\u0161anas br\u012bd\u012b t\u0101s ir j\u0101nodod atpaka\u013c sabiedr\u012bbai, tas nav uzskat\u0101ms par darbinieka labumu, no kura ir j\u0101maks\u0101 IIN un soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas. Tas main\u012btos, ja person\u0101la akcijas b\u016btu atsavin\u0101mas \u2013 persona var\u0113tu sa\u0146emt ne tikai dividendes, bet ar\u012b nopeln\u012bt no akciju cenas pieauguma.<\/p>\n\n\n\n
Otrk\u0101rt, nodok\u013cu sekas ir tad, kad tiek izmaks\u0101tas dividendes. Sadal\u012bt\u0101 pe\u013c\u0146a Latvij\u0101 tiek aplikta ar UIN 20% (tom\u0113r pirms likmes piem\u0113ro\u0161anas nodok\u013ca b\u0101zi dala ar koeficientu 0,8). Ja ir samaks\u0101ti 20% UIN no uz\u0146\u0113muma pe\u013c\u0146as, akcion\u0101riem \u2013 Latvijas rezidentiem izmaks\u0101t\u0101s dividendes ir atbr\u012bvotas no IIN. Nerezidentu situ\u0101cija, kas sa\u0146em dividendes no Latvijas sabiedr\u012bbas, ir atkar\u012bga no vi\u0146u iek\u0161zemes nodok\u013cu likumiem un ar Latviju nosl\u0113gtajiem divpus\u0113jiem l\u012bgumiem.<\/p>\n\n\n\n
Tre\u0161k\u0101rt, nodok\u013cu sekas var\u0113tu b\u016bt tad, kad person\u0101la akcijas tiek nodotas atpaka\u013c sabiedr\u012bbai. \u0160is ir br\u012bdis, kad var\u0113tu tikt noteikts IIN no kapit\u0101la pieauguma. Ja person\u0101la akcijas tika pie\u0161\u0137irtas bez atl\u012bdz\u012bbas, t\u0101s bez atl\u012bdz\u012bbas tiek nodotas atpaka\u013c sabiedr\u012bbai, un tad kapit\u0101la pieaugumu nevar konstat\u0113t. Tom\u0113r, ja person\u0101la akcijas tika pie\u0161\u0137irtas par atl\u012bdz\u012bbu, pozit\u012bv\u0101 starp\u012bba starp \u0161\u012bs atl\u012bdz\u012bbas summu un ieg\u016bto kompens\u0101ciju tiek aplikta ar 20% IIN.* Tas pats attiecas ar\u012b uz gad\u012bjumiem, kad person\u0101la akcijas ir atsavin\u0101mas un persona t\u0101s p\u0101rdod. Vien\u012bgais jaut\u0101jums tur b\u016btu par person\u0101la akciju v\u0113rt\u012bbu pie\u0161\u0137ir\u0161anas br\u012bd\u012b, ja t\u0101s tiek pie\u0161\u0137irtas bez maksas \u2013 vai j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 nomin\u0101lv\u0113rt\u012bba vai v\u0113rt\u012bba, kas taj\u0101 br\u012bd\u012b atbilst iesp\u0113jamajai likvid\u0101cijas kvotai? Labv\u0113l\u012bg\u0101ka b\u016btu otr\u0101, jo \u200b\u200bt\u0101 ir tuv\u0101k akciju re\u0101lajai v\u0113rt\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n
Tom\u0113r, t\u0101 k\u0101 iepriek\u0161 aprakst\u012bt\u0101s nodok\u013cu sekas (\u012bpa\u0161i pirm\u0101) likum\u0101 nav skaidri regul\u0113tas, ir \u013coti v\u0113lams izstr\u0101d\u0101t paredz\u0113to person\u0101la akciju pie\u0161\u0137ir\u0161anas sh\u0113mu un l\u016bgt nodok\u013cu administr\u0101cijai uzzi\u0146u par nodok\u013cu sek\u0101m, kuras rastos, ja attiec\u012bg\u0101 sh\u0113ma tiktu izpild\u012bta.<\/p>\n\n\n\n
Person\u0101la opcij\u0101m likum\u0101 nav dotas defin\u012bcijas, ta\u010du t\u0101s var raksturot k\u0101 ties\u012bbas n\u0101kotn\u0113 ieg\u0101d\u0101ties akcijas par cenu, kas tika noteikta \u0161o ties\u012bbu pie\u0161\u0137ir\u0161anas br\u012bd\u012b. Svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t, ka akciju opcijas var izdot tikai akciju sabiedr\u012bba.<\/p>\n\n\n\n
Likum\u0101 ir noteikts to personu loks, kur\u0101m var pie\u0161\u0137irt person\u0101la opcijas \u2013 sabiedr\u012bbas darbinieki, valdes un padomes locek\u013ci (vai \u0161\u0101das personas vienas sabiedr\u012bbu grupas ietvaros).<\/p>\n\n\n\n
Person\u0101la opcijas nedr\u012bkst atsavin\u0101t, ja stat\u016btos vai person\u0101la opciju izlai\u0161anas noteikumos nav noteikts cit\u0101di.<\/p>\n\n\n\n
Person\u0101la opcijas tiek pie\u0161\u0137irtas bez maksas. Ja akcijas p\u0113c tam ar\u012b tiek ieg\u016btas bez atl\u012bdz\u012bbas, izmantojot \u0161\u012bs person\u0101la opcijas, vai par atl\u012bdz\u012bbu, kas ir zem\u0101ka par akciju nomin\u0101lv\u0113rt\u012bbu person\u0101la opcijas izmanto\u0161anas br\u012bd\u012b, sabiedr\u012bba akcijas emit\u0113 uz sabiedr\u012bbas nesadal\u012bt\u0101s pe\u013c\u0146as r\u0113\u0137ina vai to v\u0113rt\u012bba ir sedzama no speci\u0101li izveidot\u0101m rezerv\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
Sabiedr\u012bbas valde veic emit\u0113to person\u0101la opciju uzskaiti t\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 veid\u0101, k\u0101 tas noteikts konvert\u0113jam\u0101m oblig\u0101cij\u0101m. Emisijas process ir ar\u012b l\u012bdz\u012bgs tam, kas paredz\u0113ts konvert\u0113jam\u0101m oblig\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Kas attiecas uz nodok\u013cu sek\u0101m, visp\u0101r\u0113jais likuma noteikums ir t\u0101ds, ka ien\u0101kumi, kas g\u016bti no person\u0101la opcij\u0101m izrieto\u0161o ties\u012bbu \u012bsteno\u0161anas, tiek aplikti ar 20% IIN likmi.* Ien\u0101kumi, kas g\u016bti no person\u0101la opcij\u0101m izrieto\u0161o ties\u012bbu \u012bsteno\u0161anas ir atbr\u012bvoti no nodok\u013ca, ja vienlaikus iest\u0101jas \u0161\u0101di apst\u0101k\u013ci:<\/p>\n\n\n\n
Ja \u0161ie noteikumi netiek iev\u0113roti, rodas jaut\u0101jums, k\u0101da b\u016btu nodok\u013ca b\u0101ze, kurai tiktu piem\u0113rots 20% IIN*? Persona noteikti iebilstu, ka nodok\u013ca b\u0101zei ir j\u0101b\u016bt ieg\u0101d\u0101to akciju nomin\u0101lv\u0113rt\u012bbai, savuk\u0101rt nodok\u013cu administr\u0101cija v\u0113l\u0113tos palikt pie akciju re\u0101l\u0101s v\u0113rt\u012bbas, kuru bez pien\u0101c\u012bgas izp\u0113tes nav viegli noteikt. V\u0113l viena nodok\u013cu administr\u0101cijas iesp\u0113ja b\u016btu \u0146emt v\u0113r\u0101 likvid\u0101cijas kvotu, ko var apr\u0113\u0137in\u0101t p\u0113c publiski pieejam\u0101s inform\u0101cijas.<\/p>\n\n\n\n
Person\u0101la da\u013cas zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 ir l\u012bdz\u012bgas iepriek\u0161 aprakst\u012btaj\u0101m person\u0101la akcij\u0101m. B\u016btisk\u0101k\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bba \u0161eit ir t\u0101, ka person\u0101la da\u013cas var emit\u0113t sabiedr\u012bba ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu (SIA).<\/p>\n\n\n\n
Tas ir patie\u0161\u0101m nesens jaunin\u0101jums \u2013 attiec\u012bgie groz\u012bjumi Komerclikum\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 tikai 2021. gada janv\u0101r\u012b. Ta\u010du likums to regul\u0113 \u013coti visp\u0101r\u012bgi \u2013 SIA ir atv\u0113l\u0113ta diezgan liela r\u012bc\u012bbas br\u012bv\u012bba.<\/p>\n\n\n\n
Proti, tagad likums \u013cauj sabiedr\u012bbai ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu emit\u0113t da\u017e\u0101du kategoriju kapit\u0101la da\u013cas. Vien\u012bgais ierobe\u017eojums ir t\u0101ds, ka katrai da\u013cu kategorijai ir j\u0101at\u0161\u0137iras no cit\u0101m kategorij\u0101m ar ties\u012bbu kopumu, kas izriet no \u0161\u012bm da\u013c\u0101m, un katrai kategorijai ir savs nosaukums. Piem\u0113ram, sabiedr\u012bba ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu var emit\u0113t tr\u012bs da\u017e\u0101du kategoriju da\u013cas \u2013 parast\u0101s da\u013cas un person\u0101la A da\u013cas, un person\u0101la B da\u013cas, kur person\u0101la A da\u013cas un person\u0101la B da\u013cas at\u0161\u0137iras p\u0113c dividendes apm\u0113ra, kas par t\u0101m pien\u0101kas \u2013 par B da\u013c\u0101m ar koeficientu 0,8, bet par A da\u013c\u0101m ar koeficientu 1.<\/p>\n\n\n\n
B\u016btiski, ka vienlaic\u012bgi ar da\u013cu kategorij\u0101m tika ieviests ar\u012b iz\u0146\u0113mums no proporcionalit\u0101tes principa \u2013 tagad pe\u013c\u0146u var dal\u012bt neproporcion\u0101li katrai da\u013cai \u2013 proporcija var at\u0161\u0137irties katrai da\u013cu kategorijai. Tas noz\u012bm\u0113, ka, piem\u0113ram, par 50% da\u013cu var faktiski sa\u0146emt 75% no pe\u013c\u0146as utt.<\/p>\n\n\n\n
Ar person\u0101la da\u013c\u0101m saist\u012bt\u0101s nodok\u013cu sekas ir l\u012bdz\u012bgas k\u0101 person\u0101la akcij\u0101m. Ta\u010du, t\u0101 k\u0101 likums par IIN person\u0101la da\u013cas nemaz neregul\u0113, nodok\u013cu riski \u0161eit par\u0101d\u0101s katr\u0101 sol\u012b. Br\u012bdis, kad darbiniekiem tiek pie\u0161\u0137irtas person\u0101la da\u013cas \u2013 ja SIA stat\u016btos ir teikts, ka person\u0101la da\u013cas var atsavin\u0101t, un t\u0101s tiek pie\u0161\u0137irtas bez atl\u012bdz\u012bbas, to var uzskat\u012bt par labumu darbiniekiem, no kura j\u0101maks\u0101 IIN un j\u0101veic soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas. Glu\u017ei otr\u0101di \u2013 ja SIA stat\u016btos teikts, ka person\u0101la da\u013cas nevar atsavin\u0101t, t\u0101s nav mantojamas un p\u0113c darba attiec\u012bbu izbeig\u0161an\u0101s t\u0101s tiek nodotas atpaka\u013c SIA, neb\u016btu pamata par t\u0101m maks\u0101t IIN un veikt soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas.<\/p>\n\n\n\n
Vienk\u0101r\u0161\u0101kais \u0161eit ir pe\u013c\u0146as sadales br\u012bdis – sadal\u0101majai pe\u013c\u0146ai piem\u0113ro 20% UIN (pirms likmes piem\u0113ro\u0161anas nodok\u013ca b\u0101zi dala ar koeficientu 0,8), un, ja 20% UIN no sabiedr\u012bbas pe\u013c\u0146as ir samaks\u0101ts, da\u013cu tur\u0113t\u0101jiem \u2013 Latvijas rezidentiem izmaks\u0101t\u0101s dividendes ir atbr\u012bvotas no IIN. Nerezidentu situ\u0101cija, kas sa\u0146em dividendes no Latvijas SIA, ir atkar\u012bga no vi\u0146u iek\u0161zemes nodok\u013cu likumiem un ar Latviju nosl\u0113gtajiem divpus\u0113jiem l\u012bgumiem.<\/p>\n\n\n\n
Kad person\u0101la da\u013cas tiek nodotas atpaka\u013c SIA vai atsavin\u0101tas (ja to at\u013cauj SIA stat\u016bti), tas ir br\u012bdis, kad tiek konstat\u0113ts iesp\u0113jamais kapit\u0101la pieaugums. Iesp\u0113jam\u0101 nodok\u013ca b\u0101ze b\u016btu starp\u012bba starp person\u0101la da\u013cu v\u0113rt\u012bbu, kad t\u0101s tika pie\u0161\u0137irtas (ja t\u0101s tiek pie\u0161\u0137irtas bez maksas) vai person\u0101la da\u013cu ieg\u0101des izmaks\u0101m (ja t\u0101s tika pirktas) un kompens\u0101ciju, kas sa\u0146emta no SIA ( ja t\u0101da ir) vai no tre\u0161\u0101s personas sa\u0146emt\u0101 pirkuma cena. \u0145emot v\u0113r\u0101 daudzos iesp\u0113jamos variantus un iesp\u0113jamo da\u017e\u0101do variantu savstarp\u0113j\u0101s kombin\u0101cijas, attiec\u012bgi var at\u0161\u0137irties ar\u012b nodok\u013cu sekas. Piem\u0113ram, ja darbiniekam bez atl\u012bdz\u012bbas tika pie\u0161\u0137irtas 100 da\u013cas ar kop\u0113jo nomin\u0101lv\u0113rt\u012bbu 100 EUR un p\u0113c 2 gadiem persona p\u0101rtrauc darba attiec\u012bbas, \u0161\u012bs 100 da\u013cas tiek nodotas atpaka\u013c SIA (to nosaka stat\u016bti) bez atl\u012bdz\u012bbas, \u0161\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 neb\u016btu kapit\u0101la pieauguma, no kura b\u016btu j\u0101maks\u0101 20% IIN*. Cita situ\u0101cija b\u016btu, ja \u0161\u012bs da\u013cas pirktu par 100 EUR un p\u0113c darba attiec\u012bbu izbeig\u0161anas SIA izmaks\u0101tu kompens\u0101ciju, kas atbilstu likvid\u0101cijas kvotai EUR 700. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 kapit\u0101la pieaugums b\u016btu EUR 700 \u2013 EUR 100 = EUR 600, no kuriem j\u0101maks\u0101 20% IIN*.<\/p>\n\n\n\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 iesp\u0113jamo nodok\u013cu jaut\u0101jumu sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu, kuri var izriet\u0113t no person\u0101la da\u013cu pie\u0161\u0137ir\u0161anas pl\u0101niem, ir nepiecie\u0161ams izkl\u0101st\u012bt paredz\u0113to person\u0101la da\u013cu pie\u0161\u0137ir\u0161anas pl\u0101nu un piepras\u012bt no nodok\u013cu administr\u0101cijas uzzi\u0146u par nodok\u013cu sek\u0101m, kuras rastos, ja tiktu \u012bstenots attiec\u012bgais pl\u0101ns. Pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 visi darba dev\u0113ja labie nodomi var tikt paboj\u0101ti p\u0113k\u0161\u0146u, neparedz\u0113tu nodok\u013cu seku d\u0113\u013c.<\/p>\n\n\n\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 augst\u0101k min\u0113to, redzams, ka visi tr\u012bs instrumenti pied\u0101v\u0101 darba dev\u0113jiem iesp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t labumus darbiniekiem ar samazin\u0101t\u0101m nodok\u013cu sek\u0101m sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar tradicion\u0101laj\u0101m pr\u0113mij\u0101m un darbinieku labumiem. Turkl\u0101t, \u0161ie instrumenti veido cie\u0161\u0101kas attiec\u012bbas ar darbiniekiem, mudinot vi\u0146us str\u0101d\u0101t pie darba dev\u0113ja iev\u0113rojami ilg\u0101ku laiku, nek\u0101 tas b\u016btu sagaid\u0101ms attiec\u012bgaj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas sektor\u0101.<\/p>\n\n\n\n
* Latvijas Ministru kabinets ir iepl\u0101nojis, ka no 2025. gada 1. janv\u0101ra kapit\u0101la pieaugumam un ien\u0101kumiem no kapit\u0101la piem\u0113rojam\u0101 IIN likme b\u016bs 25,5%, un, kam\u0113r j\u016bs to las\u0101t, attiec\u012bgie likuma groz\u012bjumi jau var\u0113tu b\u016bt pie\u0146emti Saeim\u0101 un public\u0113ti.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Darba dev\u0113jiem Latvij\u0101 ir pieejami tr\u012bs inovat\u012bvi r\u012bki person\u0101la motiv\u0113\u0161anai: person\u0101la akcijas, person\u0101la da\u013cas un person\u0101la opcijas. Katrs uz\u0146\u0113mums var izv\u0113l\u0113ties variantu, kas vislab\u0101k atbilst t\u0101 m\u0113r\u0137iem un vajadz\u012bb\u0101m. \u0160ie instrumenti ne tikai uzlabo darbinieku iesaisti, bet ar\u012b pied\u0101v\u0101 elast\u012bbu, lai apmierin\u0101tu da\u017e\u0101das uz\u0146\u0113muma strat\u0113\u0123ijas. SPIEDIENS UZ DARBA DEV\u0112JIEM P\u0113d\u0113jos gados Latvij\u0101 ir nov\u0113rojams nep\u0101rtraukts […]<\/p>\n","protected":false},"author":42,"featured_media":5533,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[6],"tags":[],"coauthors":[134],"class_list":["post-5532","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized-lv"],"acf":[],"yoast_head":"\n