\u0160aj\u0101 rakst\u0101 apskat\u012bsim situ\u0101ciju, kad viena fiziska persona saimniecisk\u0101s darb\u012bbas veik\u0161anai ir nodibin\u0101jusi sabiedr\u012bbu ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu (SIA), ir \u0161\u012bs SIA vien\u012bgais dal\u012bbnieks un valdes loceklis, un v\u0113las SIA no komercdarb\u012bbas ieg\u016btos naudas l\u012bdzek\u013cus izmaks\u0101t sev person\u012bgi k\u0101 regul\u0101ru ien\u0101kumu.<\/p>\n\n\n\n
Te pirmk\u0101rt ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 normat\u012bvajos aktos noteiktais, ka, ja valdes loceklis ir vien\u012bgais nodarbin\u0101tais SIA, un SIA apgroz\u012bjums m\u0113nes\u012b sasniedz piecu minim\u0101lo m\u0113ne\u0161a darba algu apm\u0113ru, kas \u0161obr\u012bd ir EUR 3900 (5 x 780), SIA ir pien\u0101kums par \u0161o valdes locekli nomaks\u0101t iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodokli (IIN) un valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas oblig\u0101t\u0101s iemaksas (VSAOI), apr\u0113\u0137inot to no valst\u012b noteikt\u0101s minim\u0101l\u0101s m\u0113ne\u0161a darba algas. Naudas izmaksu valdes loceklim gan nav oblig\u0101ti veikt. Turkl\u0101t, \u0161is pien\u0101kums nav atkar\u012bgs no t\u0101, ir vai nav SIA k\u0101di citi saimniecisk\u0101s darb\u012bbas izdevumi, kam aiziet ieg\u016btie l\u012bdzek\u013ci.<\/p>\n\n\n\n
Ir svar\u012bgi ar\u012b atz\u012bm\u0113t, ka Latvij\u0101 SIA pe\u013c\u0146as aplik\u0161ana ar nodokli tiek atlikta l\u012bdz br\u012bdim, kad \u0161\u012b pe\u013c\u0146a tiek sadal\u012bta dividend\u0113s vai tiek uzskat\u012bta par sadal\u012btu dividend\u0113s.* Sadal\u012bt\u0101 pe\u013c\u0146a tiek aplikta ar 20% uz\u0146\u0113muma ien\u0101kuma nodokli (UIN). Tom\u0113r pirms likmes piem\u0113ro\u0161anas nodok\u013ca b\u0101zi dala ar koeficientu 0,8. L\u012bdz ar to efekt\u012bv\u0101 UIN likme ir 25%. Ja no SIA pe\u013c\u0146as ir samaks\u0101ti 20% UIN, dal\u012bbniekam \u2013 Latvijas rezidentam \u2013 izmaks\u0101t\u0101s dividendes ir atbr\u012bvotas no IIN.<\/p>\n\n\n\n
Komerclikums paredz ar\u012b iesp\u0113ju izmaks\u0101t \u0101rk\u0101rtas dividendes. \u0160\u0101da iesp\u0113ja gan ir j\u0101paredz SIA stat\u016btos – ka dividendes var noteikt un apr\u0113\u0137in\u0101t ar\u012b no pe\u013c\u0146as, kas g\u016bta period\u0101 p\u0113c iepriek\u0161\u0113j\u0101 p\u0101rskata gada beig\u0101m. Minim\u0101lais termi\u0146\u0161, par kuru var izmaks\u0101t \u0101rk\u0101rtas dividendes ir tr\u012bs m\u0113ne\u0161i. \u0100rk\u0101rtas dividen\u017eu izmaksas viens no priek\u0161noteikumiem ir tas, ka SIA sast\u0101da un dal\u012bbnieks apstiprina p\u0101rskatu par SIA saimniecisko darb\u012bbu par periodu, par kuru tiek noteiktas \u0101rk\u0101rtas dividendes (piem\u0113ram, par ceturksni vai pusgadu), un priek\u0161likumu par pe\u013c\u0146as da\u013cas izmaks\u0101\u0161anu dividend\u0113s. Min\u0113tajam SIA saimniecisk\u0101s darb\u012bbas p\u0101rskatam ir j\u0101atbilst gada p\u0101rskata sast\u0101d\u012b\u0161anas pras\u012bb\u0101m. Tas noz\u012bm\u0113, ka praktiski ir iesp\u0113jams izmaks\u0101t dividendes ar\u012b tr\u012bs reizes gad\u0101. Bet \u0101rk\u0101rtas dividen\u017eu gad\u012bjum\u0101 j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar papildus izmaks\u0101m par gr\u0101matve\u017eu darbu saimniecisk\u0101s darb\u012bbas p\u0101rskatasagatavo\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Augst\u0101k min\u0113tais noz\u012bm\u0113, ka gad\u012bjum\u0101, ja SIA \u0123ener\u0113 apgroz\u012bjumu vismaz EUR 3900 m\u0113nes\u012b, bet vien\u012bgais valdes loceklis un vien\u012bgais SIA \u012bpa\u0161nieks ir nodom\u0101jis ien\u0101kumus no SIA izmaks\u0101t sev tikai dividen\u017eu veid\u0101, papildus izmaksas \u0161eit rad\u012bs pien\u0101kums nomaks\u0101t IIN un VSAOI no minim\u0101l\u0101s m\u0113ne\u0161a darba algas, kas gada griezum\u0101 veido izdevumus virs EUR 5300 (jeb ~ EUR 444 m\u0113nes\u012b) apm\u0113r\u0101. \u0160is pien\u0101kums gan atkr\u012bt, ja SIA ir vismaz viens darbinieks, kur\u0161 sa\u0146em vismaz valst\u012b noteikto minim\u0101lo m\u0113ne\u0161a darba algu.<\/p>\n\n\n\n
Te gan ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka ien\u0101kumu izmaks\u0101\u0161ana tikai dividend\u0113s un VSAOI veik\u0161ana tikai no minim\u0101l\u0101s m\u0113ne\u0161a darba algas vai to neveik\u0161ana visp\u0101r ilgtermi\u0146\u0101 var negat\u012bvi ietekm\u0113t personas soci\u0101lo nodro\u0161in\u0101jumu n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n\n\n\n
Gad\u012bjum\u0101, ja SIA ir guvusi ien\u0101kumus un ir iesp\u0113ja, piem\u0113ram, 3000 EUR izmaks\u0101t \u012bpa\u0161niekam, tad, ja to visu izmaks\u0101 k\u0101 valdes locek\u013ca atl\u012bdz\u012bbu par valdes locek\u013ca pien\u0101kumu pild\u012b\u0161anu (darba algu), valdes loceklis (\u012bpa\u0161nieks) re\u0101li kont\u0101 sa\u0146ems tikai 1618 EUR, p\u0101r\u0113jais viss ir j\u0101ieskaita valsts bud\u017eet\u0101:<\/p>\n\n\n\n Augst\u0101k aprakst\u012btie ir divi pamata veidi, k\u0101 valdes loceklis un vien\u012bgais SIA \u012bpa\u0161nieks var sev izmaks\u0101t ien\u0101kumu, ko ir guvusi SIA.<\/p>\n\n\n\n Svar\u012bgi ir atz\u012bm\u0113t, ka valdes loceklim un vien\u012bgajam SIA \u012bpa\u0161niekam nav pien\u0101kuma sevi nost\u0101d\u012bt visneizdev\u012bg\u0101kaj\u0101 situ\u0101cij\u0101 no nodok\u013cu viedok\u013ca, tas ir, valdes loceklim un vien\u012bgajam SIA \u012bpa\u0161niekam nav pien\u0101kuma visu SIA g\u016bto pe\u013c\u0146u izmaks\u0101t sev k\u0101 atl\u012bdz\u012bbu par valdes locek\u013ca pien\u0101kumu pild\u012b\u0161anu (darba algu).<\/p>\n\n\n\n Ja apsver iesp\u0113jas izmaks\u0101t naudu \u012bpa\u0161niekam v\u0113l k\u0101dos cit\u0101dos veidos bez jau augst\u0101k min\u0113tajiem diviem, ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 likuma \u201cPar nodok\u013ciem un nodev\u0101m\u201d 23.panta \u010detrpadsmit\u0101s da\u013cas noteikums: \u201cNodok\u013cu administr\u0101cija nosaka nodok\u013ca maks\u0101juma apm\u0113ru, \u0146emot v\u0113r\u0101 nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ja atsevi\u0161\u0137a dar\u012bjuma vai dar\u012bjumu kopuma ekonomisko saturu un b\u016bt\u012bbu, nevis tikai juridisko formu.\u201d Tas noz\u012bm\u0113, ka, piem\u0113ram, fikt\u012bvi l\u012bgumi starp SIA un \u012bpa\u0161nieku par kaut k\u0101das kustamas mantas nomu, kuru SIA p\u0113c b\u016bt\u012bbas sav\u0101 saimnieciskaj\u0101 darb\u012bb\u0101 neizmanto, var tikt kvalific\u0113ti k\u0101 sl\u0113pta dividen\u017eu izmaksa vai pat k\u0101 ien\u0101kums, kas apliekams ar IIN un VSAOI.<\/p>\n\n\n\n Ja SIA saimnieciskajai darb\u012bbai ir nepiecie\u0161amas, piem\u0113ram, iek\u0101rtas vai transportl\u012bdzek\u013ci, to ieg\u0101des finans\u0113\u0161anu var ar\u012b veikt, dal\u012bbniekam izsniedzot SIA aizdevumu, nevis, piem\u0113ram, nepiecie\u0161amos naudas l\u012bdzek\u013cus ieguldot SIA pamatkapit\u0101l\u0101. P\u0113c tam g\u016bto ien\u0101kumu no SIA var izmaks\u0101t \u012bpa\u0161niekam k\u0101 aizdevuma atmaksu, kl\u0101t v\u0113l pier\u0113\u0137inot aizdevuma procentus, kuriem gan nevajadz\u0113tu p\u0101rsniegt 10% gad\u0101, lai nerad\u012btu UIN sekas. V\u0113l viena alternat\u012bva \u0161eit b\u016btu SIA saimnieciskajai darb\u012bbai nepiecie\u0161amo kustamo mantu nom\u0101t no SIA \u012bpa\u0161nieka, maks\u0101jot ikm\u0113ne\u0161a nomas maksu, bet \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0161\u012bm nomas attiec\u012bb\u0101m ir j\u0101b\u016bt ekonomiski un saimnieciski pamatot\u0101m un \u0161o kustamas mantas nomas l\u012bgumu ir j\u0101re\u0123istr\u0113 Valsts ie\u0146\u0113mumu dienest\u0101 (VID), k\u0101 ar\u012b iznom\u0101t\u0101jam ir j\u0101maks\u0101 10% IIN no \u0161\u0101da ien\u0101kuma. Te ar\u012b ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka liel\u0101k\u0101s da\u013cas ien\u0101kumu izmaks\u0101\u0161ana \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 ilgtermi\u0146\u0101 var negat\u012bvi ietekm\u0113t personas soci\u0101lo nodro\u0161in\u0101jumu n\u0101kotn\u0113. Papildus tam, past\u0101v iesp\u0113ja, ka ien\u0101kuma izmaksa \u012bpa\u0161niekam \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 var negat\u012bvi ietekm\u0113t SIA k\u0101 nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ja reitingu.<\/p>\n\n\n\n Nobeidzot ir ar\u012b j\u0101atz\u012bm\u0113, ka jebkura naudas summa, kuru SIA b\u016bs izmaks\u0101jusi \u012bpa\u0161niekam\/valdes loceklim bez atbilsto\u0161a tiesisk\u0101 pamata, var tikt aplikta ar IIN un VSAOI, k\u0101 ar\u012b var rad\u012bt UIN sekas SIA. T\u0101pat ar\u012b ien\u0101kuma izmaksa ar aizdevumu iesnieg\u0161anu no SIA \u012bpa\u0161niekam, var rad\u012bt UIN sekas SIA, ja par aizdevumu netiek maks\u0101ti procenti vai aizdevums netiek atmaks\u0101ts noteikt\u0101 termi\u0146\u0101.<\/p>\n\n\n\n * Dom\u0101jam\u0101s dividen\u017eu sadales ir: 1) Ar uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu nesaist\u012bti izdevumi; 2) Uzkr\u0101jumi nedro\u0161iem\/sliktiem par\u0101diem; 3) Procentu izdevumu p\u0101rsnieg\u0161ana; 4) Ilgtermi\u0146a aizdevumi saist\u012btaj\u0101m person\u0101m; 5) Transfertcenu korekcijas; 6) Likvid\u0101cijas kvota; 7) Labumi darbiniekiem.<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" \u0160aj\u0101 rakst\u0101 apskat\u012bsim situ\u0101ciju, kad viena fiziska persona saimniecisk\u0101s darb\u012bbas veik\u0161anai ir nodibin\u0101jusi sabiedr\u012bbu ar ierobe\u017eotu atbild\u012bbu (SIA), ir \u0161\u012bs SIA vien\u012bgais dal\u012bbnieks un valdes loceklis, un v\u0113las SIA no komercdarb\u012bbas ieg\u016btos naudas l\u012bdzek\u013cus izmaks\u0101t sev person\u012bgi k\u0101 regul\u0101ru ien\u0101kumu. Oblig\u0101tie nodok\u013ci vien\u012bgajam valdes loceklim Te pirmk\u0101rt ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 normat\u012bvajos aktos noteiktais, ka, ja […]<\/p>\n","protected":false},"author":16,"featured_media":5918,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[6],"tags":[],"coauthors":[117],"class_list":["post-5914","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized-lv"],"acf":[],"yoast_head":"\nBruto alga (uz pap\u012bra)<\/td> EUR 2426.60<\/td><\/tr> Soci\u0101lais nodoklis<\/td> 10.5%<\/td> EUR 254.79<\/td><\/tr> Iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodoklis<\/td> 25.5%<\/td> EUR 553.81<\/td><\/tr> Soci\u0101lais nodoklis, darba dev\u0113ja da\u013ca<\/td> 23.59%<\/td> EUR 572.43<\/td><\/tr> Uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas riska valsts nodeva<\/td> <\/td> EUR 0.36<\/td><\/tr> Darba dev\u0113ja izdevumi kop\u0101<\/td> <\/td> EUR 2999.39<\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n Citi veidi, k\u0101 izmaks\u0101t ien\u0101kumu \u012bpa\u0161niekam<\/h2>\n\n\n\n