ELEKTRONISKO PARAKSTU REGULĒJUMS LATVIJĀ

Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmo daļu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autoru, datumu un parakstu. Laikā, kad aizvien vairāk procesu, tajā skaitā līgumu slēgšana vai saistību uzņemšanās, ikdienas dzīvē tiek digitalizēti, arī pašrocīgas parakstīšanās iespējas ir digitalizētas un tiek aizvietotas ar elektronisku parakstu, tāpēc būtiski apskatīt elektronisko parakstu veidus un kādas iespējas tas faktiski sniedz.

Elektronisko dokumentu likuma 1.pantā dotas 2 veidu definīcijas elektroniskajam parakstam, kas izriet no Eiropas parlamenta un padomes 2014.gada 23.jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014:

  1. elektroniskais paraksts – elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos;
  2. drošs elektroniskais paraksts – “kvalificēts elektroniskais paraksts” ir uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatojoties uz kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu.

Elektroniskais paraksts

No Elektronisko dokumentu likumā sniegtās definīcijas secināms, ka elektroniskais paraksts ir dati, kas pievienoti parakstāmajam dokumentam – parakstītāja vārds, uzvārds, parakstīšanas datums vai pat digitāls paraksts, kas ir analoģisks personas pašrocīgi veiktam parakstam. Atkarībā no elektroniskā paraksta veida, minētie dati var tikt pievienoti dažādās to kombinācijās.

Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Savukārt minētā likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.

No minētā secināms, ka elektroniskais paraksts un drošs elektroniskais paraksts, lai gan izklausītos kā vienādu veidu paraksti, būtiski viens no otra atšķiras. No Elektronisko dokumentu likumā sniegtās definīcijas būtībā izdarāms secinājums, ka elektronisko parakstu iespējams lietot privātās attiecībās, piemēram, starp privātpersonām vai starp juridiskām personām, ar nosacījumu, ka par šāda elektroniskā paraksta izmantošanu puses vienojušās rakstveidā, proti, līgumā vai atsevišķā vienošanā. Tikai šādā gadījumā dokuments būtu uzskatāms par pašrocīgi parakstītu un tas attiecīgi iegūtu juridisku spēku.

Drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts

Salīdzinājumā ar vienkāršu elektronisko parakstu, drošs elektroniskais paraksts ir tāds paraksts, kas papildus elektroniskā paraksta datiem satur elektroniskā paraksta sertifikātu, ko izsniedz kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kā arī laika zīmogu. Šādu sertifikātu Latvijā izsniedz tikai Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Elektronisko dokumentu likuma 3.panta piektā daļa nosaka, ka elektronisko dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām elektroniskais dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs.

No minētā secināms, ka fiziskas personas parakstīts dokuments ar drošu elektronisko parakstu, iegūst juridisku spēku bez atsevišķas vienošanās ar otru pusi vai attiecīgā dokumenta adresātu. Turklāt, ņemot vērā, ka drošs elektroniskais paraksts visos gadījumos satur datus par parakstītāju, tas ir, vārdu, uzvārdu un konkrētajai personai izsniegtu elektronisko sertifikātu, ar drošu elektronisko parakstu ir iespējams apliecināt personas identitāti elektroniskajā vidē.

eZīmogs

Normatīvajos aktos nav noteikta eZīmoga definīcija, taču tas ir Latvijā pieejams maksas pakalpojums juridiskajām personām, kuru nodrošina Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

eZīmogs nav uzskatāms par drošu elektronisko parakstu Elektronisko dokumentu likuma izpratnē, tas ir dokumentam pievienots organizācijas eZīmogs, kas apliecina šī dokumenta satura nemainīgumu,  un piederību organizācijai (izcelsmi), kā arī uzrāda precīzu eZīmoga pievienošanas laiku. Šāds risinājums lieti noder organizācijām, kas gatavo dokumentus, izmantojot digitālu sistēmu piedāvātos rīkus. eZīmogs domāts tādiem dokumentiem, kuros informācija ir automātiski iegūta no organizācijas datorsistēmā noteiktā brīdī esošās informācijas, un cilvēks nav veicis nekādas darbības ar attiecīgo dokumentu.

Kopsavilkums

  1. elektronisko parakstu iespējams lietot privātās attiecībās, piemēram, starp privātpersonām vai starp juridiskām personām, ar nosacījumu, ka par šāda elektroniskā paraksta izmantošanu puses vienojušās rakstveidā;
  2. elektroniski parakstīts dokuments ar drošu elektronisko parakstu, iegūst juridisku spēku bez atsevišķas vienošanās ar otru pusi vai attiecīgā dokumenta adresātu;
  3. drošs elektroniskais paraksts apliecina personas identitāti elektroniskajā vidē;
  4. eZīmogs nav uzskatāms par drošu elektronisko parakstu Elektronisko dokumentu likuma izpratnē;
  5. eZīmogs lietojams juridiskajām personām.

Nesen publicētie raksti

februārī 8, 2024

Kā pareizi definēt darba algu līgumā? 

Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.  Darba līgumā jāuzrāda darba samaksas apmēru un izmaksas laiku. Informāciju par darba samaksu var aizstāt ar norādi uz…

Turpināt lasīt
decembrī 12, 2023 -

Darba plūsma un procesu optimizācija

Grāmatvedība strauji attīstās kopā ar tehnoloģiju izaugsmi. Uzņēmumi, kas joprojām lieto vecās sistēmas un manuālas metodes, piemēram, papīra rēķinus vai tabulas datu apstrādei, riskē atpalikt…

Turpināt lasīt
novembrī 22, 2023

Finanšu pārskati ārvalstu filiālēm un pārstāvniecībām Latvijā: Prasības un termiņi.

”Grāmatvedības likums” attiecas arī uz ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā, un šī likuma 18.pantā teikts, ka par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu,…

Turpināt lasīt