Joprojām nereti nākas saskarties jautājumiem vai tiešām šāda dokumenta izstrāde ir obligāta? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, jāatceras, kas tad ir noteikts Grāmatvedības likumā (turpmāk tekstā – Likums) par grāmatvedības kārtošanu. Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības nosaka, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Tāpat Likums skaidri definē, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti ir tādu uzņēmuma vadītāja izdotu dokumentu kopums, kuros noteikta kārtība, kādā, ievērojot normatīvo aktu prasības, uzņēmumā kārto grāmatvedības reģistrus, sagatavo attaisnojuma dokumentus un organizē to apriti, veic inventarizāciju, sagatavo gada pārskatu un citus grāmatvedības pārskatus un glabā grāmatvedības dokumentus. Šajā dokumentu kopumā iekļaujams arī grāmatvedības kontu plāns, grāmatvedības politika un citi uzņēmuma vadītāja izdotie dokumenti, kas nepieciešami uzņēmuma grāmatvedības kārtošanai.
Savukārt Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk tekstā – Noteikumi) 62. punkts paskaidro, ka par grāmatvedības politiku ir uzskatāmi attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un norādīšanas principi, metodes un noteikumi.
No iepriekš minētā izriet, ka grāmatvedības politika ir obligāts dokuments un pēc būtības ir viens no svarīgākajiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem, jo skaidro kā grāmatvedības uzskaitē tiek atzīti sabiedrības bilances un peļņas un zaudējumu posteņi. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda dokumentu trūkums grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai liegs rast patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, kas ir pamatnosacījums grāmatvedības kārtošanai.
Tādēļ, lai izvairītos nepatīkamiem pārsteigumiem, aicinām laikus parūpēties, lai grāmatvedības politika tiktu sagatavota, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas noteikumi ir noteikti Noteikumu 8. nodaļā.
Aicinām pievērst uzmanību tam, lai grāmatvedības politika ietver vienmēr aktuālo informāciju par pašlaik izmantotajiem grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas principiem un metodēm, kā arī, lai politikā minētās atsauces ir uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
Tāpat ne mazāk būtiski ir ievērot Noteikumi 61. punktā noteikto prasību, ka grāmatvedības organizācijas dokumentus sagatavo latviešu valodā. Šis īpaši būtiski ir uzņēmumu grupām, kurām ir grupas izstrādāta grāmatvedības politika. Ņemot vērā iepriekš minēto Noteikumu prasību, ir jānodrošina tās tulkojums latviešu valodā, kā arī jāpārliecinās, ka tajā noteiktais atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
Būtiski uzsvērt arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasības, kas nosaka, ka, sagatavojot gada pārskatu, izmanto to pašu grāmatvedības politiku, kas izmantota iepriekšējā pārskata gadā. Tas nepieciešams, lai gadā pārskatā minētie dati būtu salīdzināmi ar iepriekšējo finanšu gadu. Attiecīgi, ja tiek mainīta grāmatvedības politika, tad tas ir jāskaidro gada pārskata pielikumā un nepieciešamības gadījumā jākoriģē vai jāpārklasificē iepriekšējā gada rezultāti.
Savukārt Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 3.2. nodaļā ir noteiktas prasības grāmatvedības politikai un tās maiņai. Lūdzam ņemt vērā, ka Sabiedrība drīkst mainīt grāmatvedības politiku tikai šādos gadījumos:
- Ir mainījies normatīvais regulējums,
- Saistībā ar apstākļu maiņu līdzšinējās grāmatvedības politikas piemērošana vairs neatbilst Likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu,
- Grāmatvedības politikas maiņa nodrošina ticamu un atbilstošāku informāciju par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu vai apstākļu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam ļoti rūpīgi attiekties pret grāmatvedības politikas izstrādi. Tai ne tikai ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet arī jānodrošina iespēja grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai gūt patiesu un skaidru priekštatu par Sabiedrības saimniecisko darbību, un tas iespējams tikai izvēloties ticamus un atbilstošus saimniecisko darījumu uzskaites un novērtēšanas principus un metodes. Jebkuras grāmatvedības politikas izmaiņas Sabiedrības vadībai ir jāspēj pamatot.
Mikrosabiedrības vai mazās sabiedrības, lai sagatavotu šādu dokumentu, kā vadlīnijas var izmantot Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izstrādāto “Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu”, taču jāatceras, ka jebkurā gadījumā grāmatvedības politika ir jāpielāgo katra uzņēmuma darbības specifikai un nav vienas universālas receptes tās sagatavošanā. Ja ir bažas, ka grāmatvedības politiku pašu spēkiem tomēr neizdosies sagatavot, aicinām to uzticēt profesionāļiem lai iztiktu bez liekiem sarežģījumiem un uzņēmuma vadība vairāk laika varētu veltīt komercdarbībai un tās attīstībai.
