Darbinieka nosūtīšana uz citu ES vai EEZ valsti un komandējuma nauda

Atbilstoši Darba likuma (DL) regulējumam (14.pants), darbinieka nosūtīšana ir saistīta ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu, kad darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku veikt darbu citā valstī gadījumos, ja:

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim darbiniekam nodrošināt tādus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus, kuri atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem un darba koplīgumiem, kas attiecīgajā valstī ir atzīti par vispārsaistošiem (DL 14².pants). Darba devējam būtu arī jāpārliecinās vai valstī uz kuru darbinieks tiek nosūtīts nepastāv kādi citi pienākumi, piemēram, informēt valsts iestādes par darbinieka nosūtīšanu.

Darba alga
Arī darba samaksas un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Attiecīgi, darba devējam pirms nosūtīt darbinieku veikt darbu uz citu valsti, ir jāiepazīstas ar šajā valstī spēkā esošajiem nodarbinātību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā par minimālo algu[1], virsstundu, atvaļinājumu apmaksu, u.c. Nepieciešams arī pārliecināties, vai attiecīgajā nozarē nav spēkā esošas ģenerālvienošanās (piemēram, būvniecības jomā), kas regulētu darba samaksu visai nozarei. Turklāt šī informācija kopā ar citu būtisko nosūtīšanas informāciju rakstveidā ir jāpaziņo arī darbiniekam.

Pēc atalgojuma noteikumu izvērtēšanas svarīgi ir izvērtēt arī ienākuma nodokļa piemērošanas noteikumus darbinieku atlīdzībai. Ja darbinieks tiek nosūtīts strādāt uz valsti, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija, tad jāvērtē ar attiecīgo valsti noslēgtās nodokļu konvencijas noteikumus.

Ienākuma nodokļa piemērošanas noteikumi nodokļu konvencijā attiecībā uz direktoru atalgojumu un citiem līdzīgiem maksājumiem ir atrunāti 16.pantā. Šajā pantā ir noteikts, ka atlīdzība minētām amatu pozīcijām var tikt aplikta ar ienākuma nodokli otrā līgumslēdzēja valstī.

Piemēram, ja darbinieks pēc amatu pozīcijas direktors tiek nosūtīts strādāt uz Norvēgiju, tad atbilstoši nodokļu konvencijai, no atalgojuma var būt pienākums maksāts ienākuma nodokli Norvēģijā. Līdz ar to attiecīgi ir jāvērtē Norvēgijas normatīvie akti. Savukārt, ja darbinieks pēc minētās amatu pozīcijas tiks nosūtīts no Norvēģijas uzņēmuma strādāt uz Latviju, tad atalgojums tiks aplikts ar ienākuma nodokli Latvijā neatkarīgi no tā vai darbinieks, veicot darba pienākumus faktiski atradīsies Latvijā, vai arī darbs tiks veiks attālināti no Norvēģijas.

Citos gadījums ienākuma nodokļa piemērošanas nosacījumi ir noteikti nodokļu konvencijas 15.pantā. Saskaņā ar šo nodokļu konvencijas pantu, ienākuma nodoklis var tikts piemērots otrā valstī (uz kuru darbinieks ir nosūtīts), ja algotais darbs tiks veikts šajā otrā valstī. Neatkarīgi no šī nosacījuma, saskaņā ar nodokļu konvenciju, atalgojums par darbu, kas tiek veikts otrā valstī, tiks aplikts ar ienākuma nodokli pirmajā valstī, ja izpildās visi trīs zemāk minētie nosacījumi:

1)     atalgojuma saņēmējs ir atradies otrā valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;
2)     atalgojumu maksā darba devējs vai viņa pilnvarota cita persona, kas nav otrās valsts rezidents, un
3)     atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā valstī.

Komandējuma nauda
Nosūtot darbinieku veikt darbu citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, attiecīgi piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ciktāl Darba likumā nav noteikts citādi (DL 14².pants). Darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu.

Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, darba devējam nav pienākuma nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:
– darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā;

– darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu.

Ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu (DL 14².pants).

Komandējuma dienas naudas apmēri ir noteikti Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos 969 “Kārtība, kādā atildzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi’. Izmaksājot komandējuma dienas nauda MK noteikumu Nr.969 limita ietvaros, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav jāmaksā. Šāda kārtība izriet no MK noteikumu Nr.969 4.1.punkta un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.1.punta. Tomēr gadījuma, ja komandējuma dienas nauda tiek izmaksātā lielākā apmērā ne kā noteiktais limits, tad pārsnieguma summa ir uzskatāma par darbinieka labumu un no tās jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Citi darbinieka izdevumi
Papildus darba samaksai un dienas naudas samaksai, jāņem vērā arī Darba likuma 76.pantā noteiktais pienākums Darba devējam atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu. Pie šādiem izdevumiem pieskaitāmi, piemēram, ceļa un dzīvesvietas izdevumi.

Ievērojot augstāk minētos nosacījumus apskatīsim sekojošu piemēru.

Piemērs: Norvēģijas uzņēmumam Latvijā ir meitas sabiedrība SIA “A”. No SIA “A” uz Norvēģijas mātes sabiedrību nosūta uz trīs mēnešiem strādāt celtniecības speciālistu. SIA “A” ir noslēgusi darba līgumu ar fizisko personu un bruto alga darba līgumā ir noteikts EUR 2500 apmērā. Darbiniekam tiks segti ceļa izdevumi un dzīvošanas izdevumi par dzīvokļa īri.

Saskaņā ar pieejamo informāciju[2] Norvēģijā profesionāliem celtniecības jomas specialistiem minimālā stundas likme ir NOK 209,70 (jeb EUR 20,60 uz 09.03.2021). Pieņemot, ka mēnesī darbinieks nostrādās 160 darba stundas, darbinieka minimālai algai ir jābūt EUR 3296.

Tā kā konkrētā situācijā darbinieks uz Norvēģiju tiks nosūtīts tikai uz trīs mēnešiem, algu darbiniekam turpinās maksāts SIA “A”, pieņemam, ka SIA “A” Norvēģijā neveidojas pastāvīgā pārstāvniecība. Sekojoši pēc nodokļa konvencijas normām izriet, ka ienākuma nodoklis no nosūtītā darbinieka atalgojuma ir jāmaksā joprojām Latvijā.

Papildus darba devējam ir jāmaksā 30% no EUR 65, kas ir noteiktā dienas naudas norma Norvēģijā. Zemāk tabulas veidā ir apkopotas mēneša izmaksas nosūtītam darbiniekam salīdzinot ar izmaksas, kādas SIA “A” rodas, ja darbinieks netiktu nosūtīts strādāt uz Norvēģiju:

	SIA “A” izmaksas
	Stradā Latvijā	Nosūtīts uz Norvēģiju
Darbinieka bruto alga	2500	3296
VSAOI:
darba devēja 23.59%	589.75	777.53
darbinieka 10.50%	262.50	346.08
IIN 23% (algas grāmatiņa nav iesniegta)	522.50	688.86
Neto algo	1715.00	2261.06
Dienas nauda	0	585
Darba devēja izmaksas mēnesī	3089.75	4658.53

Gadījumā, ja piemērā minētajā situācijā darbinieks darbu Norvēģijā veiktu vairāk ne kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, SIA “A” var rasties pienākums algas nodokļu maksāt Norvēģijā.

[1] https://www.eurofound.europa.eu/data/statutory-minimum-wages
[2] https://www.arbeidstilsynet.no//working-conditions/pay-and-minimum-rates-of-pay/minimum-wage/?nav-veiviser=14897